Ziemeļosetija.

Sākam ūdensgabalu...............................................

No rīta pabeidzam katamaranu būvniecību.Apkārtstāvētājiem par lielu izbrīnu visa krastā esošā bagātība savietojas nelielos gumijas maisos un novietojas uz laivas.Pirmos līkumus esam jau izpētījuši un varam droši nobraukt.Tas ir īss laika sprīdis,knapi paspējam saslapināt mutes ,kad jācenšas tikt pie krasta.Upes platums 10-20 metriem.Vienā reizē iespējams izpētīt 50-150 metru braucamā gabala.Braukšana bez iepriekšējas izlūkošanas nav iedomājama.Šādā veidā dienā var veikt 10-20 kilometrus.Braucamie posmi mainās ar nebraucamiem.Diezgan bieži nākas pludināt.Lielas galvas sāpes sagādā posmi kur augšā notiek remontdarbi.Mizūrī pilsētas tuvumā upe pilna ne tikai ar akmeņiem bet arī dzelzs konstrukcijām.Kilometru aiz pilsētas upi aizšķērso sagrauts aizsprosts,visa bagātība protams upē,betona bluķi,armatūras.Posms galīgi nebraucams.Ūdens no upes vairs pārtikai nav lietojams.Mizūrī svina-cinka pārstrādes rūpnīca dara savu.Gadās arī patīkami momenti.Ir posmi kuros mūs pavada mašīnu karavāna,lustīgākajās vietās mūs uzmundrinot.Pie kāda sašaurinājuma,kur notika ceļa remonts,mums izdevās pat apstādināt darbus.Buldozers klusēja kamēr izbraucām bīstamo posmu.Daudz pussajukuši trosu tiltiņi no kuriem karājas drāšu mučkuļi.Tā vien jāskatās ka neaizķeries un nepaliec karājoties pats.Svina raktuvju tuneļi parādās gan vienā ,gan otrā upes pusē.Visas krāces bīstamas ar to ka apgāšanās gadījumā grūti tikt krastā.51 kilometrā upe pamet klinšainos krastus un izlaužas brīvībā.Aiz Alagiras tilta sāk parādīties slūžas ūdens novadīšanai uz vajadzīgajām vietām.Parādās lielais aizsprosts pāri Ardonai,to mums izdodas nopludināt.Ūdens līmenis strauji nokrities,reizēm pat uzsēžamies.Daudz zemu tiltiņu,jānovērtē to augstums,lai neieķīlētos.Uz viena no šādiem tiltiņiem man izdodas pat uzlekt.Kamēr pārinieks spiedās cauri pa apakšu,laivai izrāva korķus.Laiva parādījās otrā pusē šļaugana un dūšīgi šņākdama.Pēdējos 20 km parādās citas jautrības.Upe tek pa pļavām spēcīgi līkumo,līkums gandrīz saskaras ar iepriekšējo.Pļavas pilnas kaut kādām jaukteņgovīm,bifeļu un govju krustojums.Ļoti neuzticīgi lopiņi.Centāmies sadraudzēties bet atsaucību nejutām.Dažu labu bildi gan izdevās uztaisīt.Saniknot šos briesmoņus negribējās,kas zin vai mēs paspētu ielekt laivās un vai tas mūs glābtu.Ir redzēts ka pat mazuļi ņem kalnu upes kā riekstus.Pēdējos 15km Ardona pazūd lapkoku mežā.Ūdens līmenis līdz krasta malai.Ja kāds ir pabraucis gabalu uz priekšu skats ir nepārsmieties.Redzams ka divi sēž laivā un cītīgi airējas pa pļavu.Iebraucam mežā.Gultne piegāzta kokiem,lavirējam,jāuzmanās ka nepaspiež zem kokiem.Tā cīnīdamies nepamanam ka esam jau Terekā.Tikai nobraukuši līdz tiltam,uz ceļa,ieraugam uzrakstu-Tereka.Pirmie astoņi km vēl kaut cik ciešami.Upes platums svārstās no30 līdz 60 metriem.Ūdens masa un ātrums paviršību nepieļauj.Lai upe neizskalotu krastu,tas nostiprināts zariem.Gultne piebārstīta kokiem,celmiem,sērēm,attekām un piespiedēm.Pie Aleksandrovkas taisamies krastā.Tālāk mūsu prāti nesas uz Uruhu.Šajā rajonā dzeramā ūdens cisternās vadā kvasu,dzer kamēr nelabi sametas,toties nav no kā uzvārīt tēju.Vācam kopā savas mantiņas un gatavojamies spurtam uz citu republiku.