Pārgājiens Ziemeļosetijā

No tiem laikiem ,kad tur varēja droši pārvietoties un nevienam galvas negrieza.

Kad biju savācis grupu,vācu arī materiālus par šo rajonu.Galvenā aktīvā maršruta daļa tiek veikta Ziemeļosetijā.Tā ir mazākā Krievijas Federācijas Autonomā republika-8000 kvadrātkilometri.Tās garums no ziemeļiem uz dienvidiem-125km,no ausrumiem uz rietumiem 120km.Robežojas no dienvidiem ar Gruziju,no austrumiem ar Čečenu-Ingušiju,no rietumiem ar Kabardinu-Balkāru,no ziemeļiem ar Stavropoles novadu.Kalnu sistēmu veido 5 kalnu grēdas virzienā no ziemeļrietumiem uz dienvidaustumiem.Pati jaunākā un zemākā ir grēda Ļesistij,tā ir zema,skabaržu mežiem noaugusi.Augstākie punkti knapi pārsniedz 1000 metru augstumu.Tālāk seko Pastbiščnaja grēda kuras augstākā virsotne jau sasniedz 1743 metrus.Skabaržu meži šeit nomainās ar subalpu pļavām un tiek izmantotas ganībām.Vēl vairāk uz dienvidiem paceļas 3 kalnu grēda Skaļistaja.Tās vidējais augstums pārsniedz iepriekšējo par 1000 metriem.Virsotnes pārsniedz 3000 metru augstumu.Pasas augstākās kalnu grēdas ir Bokovojs,Glavnij Vodorazdeļnij,kuru virsotnes pārsniedz 5000 metru robežu.Žiemeļosetijas augstākā virsotne ir Džimarai-hoh 4776 metri.Turpat netālu atrodas arī Kazbeks-5076m,bet tas jau ir Gruzijā.Kalni bagāti izrakteņiem.Sadonas-Zgidas rajonā ir lielākās svina-cinka atradnes.Digorija bagāta molibdena-dzīsudraba atradnēm.Kalni bagāti ar dažādiem celtniecībai derīgiem iežiem,granītu un cementu ieskaitot.Ziemeļosetija ļoti bagāta ar minerālavotiem.Augstie kalni un dziļās aizas veido sevišķu klimatu.Palielinoties augstumam temperatūra krītas,bet nokrišņi palielinās.Vasarā kalnos dienas ir karstas,bet naktis aukstas.Dienā vēja virziens ir augšup pa ielejām,bet naktīs vēsais gaiss no ledājiem plūst lejā.Sakarā ar vēju plūsmu īpatnībām kalnos,labākais laiks tūrismam ir jūlija otrā puse-augusts.Mūs interesējošā upe ar tās pietekām ir Tereka.Tā ir galvenā republikas ūdens artērija,tās kopgarums 600 km.Tikai175 km tā tek pa ziemeļosetijas teritoriju.Barojas upe no sniega un ledāju ūdeņiem,lielu lomu spēlē arī gruntsūdeņi.Upes nekad neaizsalst sava straujā krituma dēļ.Lielākās no Terekas pietekām ir Ardona un Uruha,uz tām tad arī tēmējam.Savās augštecēs tās plūst pa plašām ielejām,tad strauji pagriežās uz ziemeļiem un laužas cauri kalnu grēdām,veidojot dziļus kanjonus.Šie posmi ir dziļi,krāčaini,ūdenstūristiem pat neiekarojami.Tereka sākas Gruzijā.Pirmos 30km tā tek pa Trusovas ieleju.Pie Kobī ciema tā strauji pagrižas uz ziemeļiem un tek līdzās Gruzijas Kara ceļam.Bokovaja kalnu grēdā ta veido šauro un drūmo Darjalas aizu.Terekas lielākā kreisā pieteka ir Ardona.Tā visā savā garumā tek pa Ziemeļosetijas teritoriju.Veidojas tā no trijām nelielām kalnu upītēm.Ar varenu ātrumu tā dodas uz ziemeļiem,vistrakāk ārdoties Kasaras aizā.Tās garums 104km.Otra lielākā Terekas pieteka ir Uruha.Tās raksturs līdzīgs Ardonai,garums 101km.Bagāta un daudzveidīga ir Ziemeļosetijas daba.Zemākās kalnu grēdas sedz lapkoku meži.Paši varenākie ir skabarži kuri sasniedz 45 metru augstumu un divu metru diametru.To dzīves ilgums sasniedz 400 gadus.Koku joslas augstums nepārsniedz 2300 metrus.Līdz 3000 metriem valda alpu pļavas.Jūnijā-jūlijā šeit zied rododendroni-rozā,dzelteni,krēmkrāsas.Augstāk par šo zonu klimats paliek sūrāks,sastopami tikai sausi klinšu augi.Dzīvnieku valsts-lāči,lapsas,meža kaķi,vilki,caunas,jenotsuņi-no plēsējiem.Ir tūri,stirnas,meža cūkas,sumbri,Kaukāza brieži.Grauzēji-Susļiki,zaķi,lielās lēcejpeles,vāveres.prometeja lauku peles.Putni-stepes ērgļi,vanagi,fazāni,kaukāza teteri,protams arī zvirbuļi,vārnas,dzeguzes un neapklusināmās lakstīgalas.Senā pagātnē dzīvnieku valsts ir bijusi daudz bagātāka.Palielinoties apdzīvotajai platībai,dzīvnieku sarukusi.Daudzās ielejās izveidoti rezervāti ,audzē tūrus,stirnas,sumbrus.Galvenie Ziemeļosetijas iedzīvotāji ir oseti un tikai nedaudz ieklīdeņi.Iedzīvotāju daudzums pārsniedz 500 000 tūkstošus.Tikai septītā daļa dzīvo kalnos,pārējie pilsētās vai to tuvumā.Tads nu ir rajons uz kuru taisamies.Turpinājumā piezīmes par pārgājienu.