Baikāls

Braucot no Pļaviņām uzsita nostaļģija,par tiem laikiem,kad varēja iesēsties tūristu vilcienā un 2-3 nedēļās apceļot neredzētus apgabalus.

Padomju laikos eksistēja tāds tūristu vilciens-Padomju Latvija-.Man izdevās tikt divos no tādiem.Viens bija uz Baikālu,otrs uz Krimu.Šādas izdevības nevarēju laist garām,jo pie tās valdības,tikt uz ārzemēm man nespīdēja.Un tātad vienu pavasari,19 maijā,sēdāmies šādā vilcienā un devāmies Baikāla virzienā.Rīgas stacijā pamatīgs haoss.Braucēji ar čemodāniem,pavadītāji ar ziediem,misiņgrauzēju orķestris.Iekārtojušies četrvietīgā kupejā ,sākām bāzt degunus ārā no kupejas.Atrodas arī pazīstami.Tūlīt aiz Pļaviņām pa rādio uzaicina mūsu vagonu uz restorānvagonu,uz pirmo maltīti.Pirmie iespaidi jauki,visu braucienu baros mūsu pašu pavāri.Darbojās arī bāriņš ar plašu grādīgo klāstu un saldumiem.Pēc vienpadsmitiem sākam iejusties savās gultiņās,man augšā šūpo tīri patīkami.***Pamodos jau piecos no rīta,vilciens stāvēja kādā sadales stacijā.Aizmigt vairāk neizdevās,sāku iepazīties ar rīta tualetes iespējām,ūdens problēmām.Pieturas vietās taču labierīcības slēdz,tātad kauč maisiņā.Spriežot pēc kilometru stabiņiem,esam tikai pusceļā līdz Maskavai.Aiz stacijas Ziemeļu Dvina pārbraucam Daugaviņas pirmsākumiem.Kā Gauja,neievērojami plata.Apkārtne purvaina,mazi bērziņi,ģerevņas.Ap vienpadsmitiem pietura stacijā Rževa.Jālaiž garām kāds no pasažieru vilcieniem.Braucot tālāk noskaidrojas ka pirmie divi gudrīši jau palikuši Rževā.Pēc divām stundām nākšot maskavietis,ar to tad arī varēšot mūs noķert.Ierodas vilciena kultorgs,sapulce,dala pienākumus,stāsta par pasākumiem brauciena laikā.Mani iebīda par vagona vecāko,pienākumi nākšot vēlāk.Pēc pusdienām iegrabinam Maskavā,Rīgas stacijā.Brīvais laiks-veikalu ķemmēsana,sarkanais laukums,Kremlis,mauzolejs.Krustām šķērsām izbraukājam metro stacijas.Tikai pēc desmitiem atgrižamies savā ripojošā viesnīciņā,steigšus vakariņās.Vēl nedaudz pačalojam par redzēto un liekamies slīpi.Izbraukšana būšot kaut kad četros no rīta.Turpinājumi sekos.