Tālie Austrumi

Turpinājums iesāktam rakstam....................................

Ne visai veiklas brokastis un dodamies Ohotskas jūras virzienā ,uz Stolbčatij līci.Taka vijas starp ne visai ērti izbrienamiem bambusa brikšņiem.Takas malās kūpoši sēravoti,dubļu vannas.Piekrastē paveras burvīgs skats.Pāri līcim redzams Japānas krasts.Kalnu galotnes sniegos.Klintis,jūras krastā,neaprakstāmas formas un skaistuma.Izklīstam gar krastu,peldamies,ķeram jūras iemītniekus.Krūmos sasēdušās cikādes,knapi redzami zari.Jūras krasts nosēts dažāda izmēra ārzemju pudelītēm,dažādu krāsu tīklu gabaliem,tīklu bojām un pludiņiem.Vārdu sakot,kuģu mantu izstāde.Diena paiet nemanot,pilna saules un jaunumu.***Jau pirms deviņiem sākam ceļu uz Mendeļējeva vulkānu.Tā pēdējais izvirdums noticis 150 gadus atpakaļ,tādēļ tā apkārtne par vulkānu neko daudz neliecina.Sākoties kāpumam,laužamies cauri pundurkociņiem,kāpums stāvs un pasmags.Zem kājām māls un ripojoši akmeņi.Bieži pārvietojamies uz visām četrām.Ap divpadsmitiem sasniedzam vulkāna krāteri.Tas aizaudzis ar zāli un krūmājiem.Uz apkārtni paveras varens skats.Lejā protams iet drusku veiklāk.Slidenā māla dēļ tiek izmantotas dažādas pozas,tekstilbremzes ieskaitot.Pēdējo posmu laižam palekdamies,apstājoties tikai pie fumorolu laukiem.Tiekam pie ūdens,lai atdzertos un noskalotos.Priecājamies par sēra laukiem.Ar pamatīgu šņākoņu no zemes plaisām nāk ārā sēra tvaiki,palaikam izmezdami arī kādu lielāku sēra gabalu.Tie arī protams pārceļo gājēju somās.Negribīgi atgriežamies nometnē,bet atpūta nopelnīta.***Dienas plānā pārvākties uz salas ziemeļu pusi-apmēram 27.kilometri.No rīta pērkona negaiss.Nesteidzīgi pārdalam pārtikas krājumus,kravājam somas.Pēcpusdien lietus pierimst un mēs metamies meklēt jaunus iespaidus.Par laimi ceļš,par laimi mašīna un mēs samērā veikli nonākam paredzētajā vietā.Mūsu rīcībā divas karstavotu vannas.šoreiz tās speciāli mūrētas.Šeit ,lai tiktu pie vajadzīgās temperatūras,vispirms jānotecina karstais ūdens un jāsanes aukstais no okeāna.Pēc vakariņām tiek noskaidroti gājēji uz nākošo vulkānu Tjatja.Satiekam vietējos ganus,tie uzaicina mūs uz zivju zupu.Laikam beidzot sāksies lašu vājības.Gan pa mežu,gan pa brikšņiem nonākam pie nelielas upītes,nākas to šķērsot.Būda izrādās ir turpat,nedaudz pa straumi uz augšu.Vīri tūlīt pārvelk upei tīklū,iemet virs tā pāris akmeņus un tīkls smagi noraustās.Krastā parādās pirmie laši-gorbuhas.Tīrīšana,cepšana un pēc neilga laika no zivīm ne smakas.Ārā jau krietni satumsis.Salienam nelielā būdiņā gulēt,kurš uz galda,kurš zem.***No rīta jau septiņos esam augšā,kauli stīvi.Šausmīga nakts,bet visus labumus nevar gribēt.Ārā bieza migla,netālu šņāc okeāns.Ķeramies atkal pie lašu cepšanas un vārīšanas.Sagatavoju arī svaigus lašu ikrus.Vietējie mani iemāca tos gatavot bez ierastās plaucēšanas,pavisam cits smeķis.Zivju krājumi plok apbrīnojamā ātrumā,uz kartupeļiem neviens neskatās.Piestampājuši vēderus ar nelaimīgajām zivtiņām,kuras tā arī nebija tikušas līdz savām nārsta vietām,atvadamies no laipnajiem saimniekiem.Atpakaļ ceļā dodamies gar okeāna krastu.Izdodas noķert krastā izlekušu lasi.Okeānā pašlaik paisums,mums nākas uzņemt augstumu un virzīties pa klintīm,lauzties cauri krūmājiem.Elsdami un pūsdami sasniedzam nometni.To sasniedzam taisni pusdienas laikā,vareni.Turpmāk vēl...