Vakara pasaciņa

Ar labu nakti, mīļo lācīt! Saldu dusu tev šovakar!

Bet tu esi man mazliet apnicis, un rīt, kad modīšos, es urbināšu tevī caurumiņu. Tavās zāģu skaidās slēpšu savu smaidu.
Vai varbūt iemūrēt tevi biezā ķieģeļu sienā? Un tikai tā, lai deguns spīd ārā. Lai varu savu jaku pakārt vēlos vakaros un bezmiega naktīs.
Tavās acīs spīduma nav.
Drīkst tevi vienkārši aizmest? Tā tālu kā akmeni jūrā pēc smagas, negulētas nakts...
Bet šonakt dusi, dusi, tā mierīgi man blakus. Ausīs rīts. Robotu aizkaru klusā ēna piesegs mūs no pelēkā aukstuma.
Un es tevi atdošu kādam, kam tevi vairāk vajag, kam bez tevis daudz saltāk. Tik klusi, klusi...