Karakums

joprojām pa Turkmēniju.............................................

Nākamajā dienā tiešām vairāk līst nekā nelīst.Nakts arī bijusi vēsa,tikai+5.Pūšs auksts vējš.Daudziem drēbes aizceļojušas pa priekšu.Atskan brēcieni,kur tuksnesis,kur saule.Pēc brokastīm ierodas mūsu paziņa ar dēlu.Dodoties uz dārzu.Iekšējā bals saka ,slīpēts vecis.Esam nolēmuši doties uz Aidaras ieleju,bet miglā nošaujam greizi.Nonākam citas ielejas ūdenskaskādēs.Skaisti,bet laiks nepateicīgs.Pa kalniem ganās baltas,raibas cūkas.Kā Aladins mūsu priekšā izaug turkmēnis un ved rādīt savu dārzu.Pie ūdenskritumiem gatavojamies pusdienām.Malku lasot uzduros pamatīgai čūskai.Tā kā neviens nevar pateikt kas tā tāda,nosaucam par putraimdesu.Zinām tikai to ka indīga nav,abi gali vienādi,nevar saprast no kura gala uz kuru ceļo barība.Joprojām smidzina.Pa upītes gultni lēkājam no viena krastu uz otru,no vienas ūdenskrituma kaskādes uz otru.Migla,līst arvien trakāk.Negaidot ganu būdiņa,arī tā ir svētlaime šādā laikā.***No rīta sajūta neapskaužama,gulējam saspiesti,par grozīšanos nebija ko domāt.Migla lēnām izklīst,pēc desmitiem izkustamies.Pāris stundu laikā esam pie Aidaras ūdenskritumiem.Izrādās,ka miglas aizsegā,esam krietni ieklīduši dabas rezervātā.Saulei uzspīdot mūs atmasko varas orgāni.Pēc neilga laika pogains onkulis klāt.Sākas diplomātiskas sarunas.Teritoriju apsargājot seši vīri,bet lietus dēļ visi kaut kur nolīduši un mums izdevies iesprukt nepamanītiem.Tā kā nonākam pie vienota slēdziena ka aitkopji nodara vairāk ļaunuma nekā mēs,saņemam atļauju apciemot arī blakus ieleju.Ugunskuru kurināt gan nevajagot,samierinamies ar sausām pusdienām.Laiks sāk mūs lutināt.Atpakaļ ejot trenkājam varenos bruņurupučus.Dzirdēts ka no šitiem iznākot varena zupa,sievieši piedraud mūs pašus izvārīt.Tā arī uz Rīgu neceļos neviena rupuča bruņu veste.Ejot pa kalnu takām uzmanīgi jāskatās zem kājam,dažš pārītis iekārtojies tieši uz takas.Diena ir izdevusies,visiem labs garīgais,vāram debesmannā.***kad nosalis izripoju no telts,brokastis jau gatavas.Dežuranti mūs piebaro ka uz kaušanu.Pārvarot mežonīgo slinkumu,maucamies mugursomās.Ceļš ved lejup,parādās smaragdzaļi ezeriņi kuri pildās no strautiņiem.Kāds mūs uzaicina apciemot viņa vistu fermu,esot gatavs noziedot pat vienu vistu.Kad pastāstam cik mēs esam,vīriņš maina domas.Ap mums salasās skolnieki,cenšas saprast kas mēs esam.Viens nosaka-naverna fašisti,izrādās tikpat glupi kā krievzemē.Paklīst baumas ka tas vīrs kurš aizveda mūsu mantas,šajā ciemā vispār nedzīvo.Dažš labs paliek bāls skatoties uz saviem plikajiem stilbiem.Pēc neilga laika atrodas biznesmenis,atrodas mūsu mantas.Mūsu mantu sargs uzaicina pie sevis ciemos.Neērti atteikt,taisnību sakot nemaz negribas atteikt.Atkal viesistaba,atkal tepiķi,atkal ķiršu-bārbeļu tēja, atkal silti plācenīši.Salīdzinot ar Nahūru,šeit netiek lietotas individuālas tējkarotes.Viss tiek darīts ar pirkstiem un maizes palīdzību.Šķiroties atstājam saimniekam visu lieko.Viņa ipašumā pāriet konservi,dažādi maisiņi,plastmasas blašķes,šņores un repšnores.Ciema iedzīvotāju un mazuļu pavadīti dodamies tālāk.Silts,ceļš kā saburzīts miltu maiss.Pa gabalu izskatās ka lejup veļas bifeļu bars.Iznāk nedaudz aizkavēties.Uzrodas kāds puišelis uz velosipēda.Uzsēdinu viņu uz rāmja un ķeram grupu,mugursoma grib mani ievilkt grāvī.Grupa šausmās pašķiras lai nepiespiežu kādu pie zemes,esmu atkal ierindā.Blakus šņākuļo Arvazas upīte.Klinšu dēļ tā bieži jāšķērso.Apnīk,brienam vienkārši pa ūdeni.Tikko saulīte pazūd aiz kalnu kores,paliek vēss.Gatavojamies atpūtai,burbuļo katliņi.Kāds pārkrāmē savu herbāriju,es savu skorpionu,falangu kolekciju,kāds dzeloņcūku adatas.Pārģērbjos,nazi pie kājas un dodos augšā nogāzē.Klintis bagātas vēja kabatām,svilpo kā stabules.Nevienā kabatā ne kripatiņas mūmijas.Kādā klinšu spraugā pamanu sievasmāti.Tā vismaz pusmetru gara.Galvu gan neredzu,bet pēc astes spriežot,kobra.Neuzdrošinos to vairāk traucēt,pazūdu.Vakariņas.Tikko esam piekrāvuši bļodiņas,Andris ierodas ar divām pudelēm padusēs.Viņam šodien beidzoties pases termiņš un vadonis lai tagad gādājot šo mājās kā gribot.Pēc vakariņām iekārtojamies sudrabotajā teltī.Tajā izrādās var salīst 12.cilvēki un vēl atrodas vieta šampanieša pudelei un krūzītei.Dzirdot mūsu dziedāšanu,krūmos atdzīvojas arī vietējā lakstīgala.Sēzu ,rakstu piedzīvoto.No telts izripo krūzīte un viesi sāk šķirot savas čības.Izklīstam pa teltīm.