....

mazliet par to.
par to laiku, kad bija grūti .. kad sāpēja ļoti.
par to. aizgājušo

Dēls aizgājis.
Māte raud.
Ceļos nokrituši, ar plaukstām pret debesīm mēs magoņu laukā.
Lūdzam.
Zāles stiebri pret debesīm kā ilūzijā iekāpuši klusi čukst par savām bēdām.
Tavi baltie pirksti naktī spīd.
Laimes tāpat nepietiek.
Debesis ir nogurušas, tās lūdz pēc miera.
Sarkana saule auklē aizgājušo dēlu savā azotē.
Nakts klusi mātei līdzi raud.Debesis atvērtas kā logs.
Elpo dziļi, dziļi, bet saules gaisa tāpat visiem nepietiks.
Asaru pļava, magones asiņu krāsā.
Baltos palagos pinās bailes, aplietas ar sarkano sauli.
Akmenī iekaltas ilgas.
Atver logu un ieelpo zāli. Ieelpo manas sarkanās magones.
Bet mēs zinām – saules gaisa tāpat visiem nepietiks.