blogs.gif
17:46 25.09.2009

....

Autors: KK-
....
....

mazliet par to.
par to laiku, kad bija grūti .. kad sāpēja ļoti.
par to. aizgājušo


Dēls aizgājis.
Māte raud.
Ceļos nokrituši, ar plaukstām pret debesīm mēs magoņu laukā.
Lūdzam.
Zāles stiebri pret debesīm kā ilūzijā iekāpuši klusi čukst par savām bēdām.
Tavi baltie pirksti naktī spīd.
Laimes tāpat nepietiek.
Debesis ir nogurušas, tās lūdz pēc miera.
Sarkana saule auklē aizgājušo dēlu savā azotē.
Nakts klusi mātei līdzi raud.Debesis atvērtas kā logs.
Elpo dziļi, dziļi, bet saules gaisa tāpat visiem nepietiks.
Asaru pļava, magones asiņu krāsā.
Baltos palagos pinās bailes, aplietas ar sarkano sauli.
Akmenī iekaltas ilgas.
Atver logu un ieelpo zāli. Ieelpo manas sarkanās magones.
Bet mēs zinām – saules gaisa tāpat visiem nepietiks.


PĀRĒJĀS BILDES ŠIM RAKSTAM

Komentāri:

Peeteris | 14:25 26.09.2009 | Atbildēt uz komentāru |

Ir par ko padomāt...

marcello | 21:50 26.09.2009 | Atbildēt uz komentāru |

Pietiks!
''Viņš nožāvēs visas asaras no viņu acīm, nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju vairs nebūs, jo, kas bija, ir pagājis.'' Atkl 21:4



Pievienot savu komentāru var tikai reģistrēts lietotājs. Lūdzu, reģistrējies!


Mana info:

Saīsnes:

meklet:

kategorija

RAKSTA INFO:

Nosaukums: ....
Autors: KK-
Kategorija: Mana ikdiena
Datums: 17:46 25.09.2009
Reitings: 15
Skatīts: 24202
Balsots: 5

Šobrīd online (0):