....

mazliet par to.
par to laiku, kad bija grūti .. kad sāpēja ļoti.
par to. aizgājušo
Dēls aizgājis.
Māte raud.
Ceļos nokrituši, ar plaukstām pret debesīm mēs magoņu laukā.
Zāles stiebri pret debesīm kā ilūzijā iekāpuši klusi čukst par savām bēdām.
Tavi baltie pirksti naktī spīd.
Laimes tāpat nepietie
Debe
Sarkana saule auklē aizgājušo dēlu savā azotē.
Nakts klusi mātei līdzi raud.Debesis atvērtas kā logs.
Elpo dziļi, dziļi, bet saules gaisa tāpat visiem nepietik
Asar
Baltos palagos pinās bailes, aplietas ar sarkano sauli.
Akmenī iekaltas ilgas.
Atver logu un ieelpo zāli. Ieelpo manas sarkanās magones.
Bet mēs zinām – saules gaisa tāpat visiem nepietiks.
PĀRĒJĀS BILDES ŠIM RAKSTAM
marcello | 21:50 26.09.2009 | Atbildēt uz komentāru |
Pietiks!
''Viņš nožāvēs visas asaras no viņu acīm, nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju vairs nebūs, jo, kas bija, ir pagājis.'' Atkl 21:4
Peeteris | 14:25 26.09.2009 | Atbildēt uz komentāru |
Ir par ko padomāt...