Sapņi
Tie ir mani sapņi, ne tavi,
Bet tu tos piesmej.
Nepieskaries manām debesīm,
Nenotr
Tur baltie putni tik trausli,
Kā mākoņi vējā,
Tie ir kā sapņi,
Kas iemīti dubļos
Tie ir mani sapņi, ne tavi,
Bet tu tos piesmej.
Nesk
Tās no asarām aklas,
Manis priekš tevis vairs nav
Ne ziedos,
Ne kritušās lapās...
PĀRĒJĀS BILDES ŠIM RAKSTAM
REX | 18:44 22.09.2009 | Atbildēt uz komentāru |
Ik vienā no mums mīt skumjas....:)
Anonymous | 18:52 22.09.2009 | Atbildēt uz komentāru |
Mjā,...
Anonymous | 19:05 22.09.2009 | Atbildēt uz komentāru |
REX skaisti pazheelojaas par savaam likstam.Dziive ir skarba,taadeelj taadiem jaabuut mums.
REX | 20:48 22.09.2009 | Atbildēt uz komentāru |
Entuziast, ja mēs, es domāju tie, kas raksta, ik reizi žēlotos tieši par savām skumjām, tad vienā dzīvē nepietiktu bēdu....Vai tu domā, ka tie, kas raksta romānus, ikreiz raksta par sevi? :D
Anonymous | 20:53 22.09.2009 | Atbildēt uz komentāru |
Nezinu par rakstnie
Anonymous | 20:54 22.09.2009 | Atbildēt uz komentāru |
...+ entuziasts...:D
REX | 21:05 22.09.2009 | Atbildēt uz komentāru |
Es nevaru tam piekrist.Kas vispār ir laime?Varbūt tas ir tikai mirklis.
Bet vai visu pārējo dzīvi tādēļ var saukt par nelaimi? :)
Manuprāt neviens normāls cilvēks nevar justies visu laiku laimīgs :)
Anonymous | 21:35 22.09.2009 | Atbildēt uz komentāru |
Pareizi,
Anonymous | 21:35 22.09.2009 | Atbildēt uz komentāru |
...es spriežu pēc savas pieredze
Elija | 21:52 22.09.2009 | Atbildēt uz komentāru |
laime ir dvēseles miers :)
Anonymous | 22:00 22.09.2009 | Atbildēt uz komentāru |
Elija,kam taads ir,vai kaut vienam shajaa blogaa??
Elija | 22:20 22.09.2009 | Atbildēt uz komentāru |
entuziasts, man tāda šovakar nav, tāpēc savu laiku šovakar pavadu šeit, taču es TICU, ka tas cilvēkam nav neiespējami :)
REX | 22:47 22.09.2009 | Atbildēt uz komentāru |
Es sāku kādreiz, ļoti, ļoti sen likt rindas kopā no pārlaimības sajūtas:)). Tagad varu to darīt priekos un bēdās...un ikdienā arī.Šis konkrētais dzejolis tapis no svešiem pārdzīvo
Vai laime ir dvēseles miers? Laikam gan...ļoti reta parādība
Anonymous | 22:57 22.09.2009 | Atbildēt uz komentāru |
Interesanti,vai ilgstoshs dveeseles miers,ja vispaar iespejams bez paliigli
REX | 23:12 22.09.2009 | Atbildēt uz komentāru |
Tādēļ es domāju, ka laime, tas ir tikai mirklis, vai mirkļu virkne, jo ilgstošs laimes stāvoklis var kļūt par rutīnu. Bet es neesmu pārliecināta par to, ka dvēseles miers un laime ir absolūti sinonīmi. Laime medz būt arī trauksma
Elija | 23:27 22.09.2009 | Atbildēt uz komentāru |
:) domāju, ka nē, ja dvēseles miers ir arī līdzsvarota saskaņa pašam ar sevi
REX | 23:38 22.09.2009 | Atbildēt uz komentāru |
Bet....vai tā ir laime?
Es varu atrasties līdzsvarotā saskaņā ar sevi arī tad, kad vienkārši rakstu, vai darbojos kaut vai fotošopā ar bildēm:), un, ja kāds mani iztraucē, dvēseles miers ir pagalam
Elija | 00:26 23.09.2009 | Atbildēt uz komentāru |
ai, es īsti nezinu, bet šķiet, ka dvēseles miers nav tik viegli iztraucējams... kā laimes sajūta? :))
paldies par "parunāšanos" ;)
bij' forši par to visu šovakar padomāt, arī vienatnē un "aizkadrā".. :)
REX | 01:04 23.09.2009 | Atbildēt uz komentāru |
Es arī netieku pie skaidrības šajā jautajumā, jo....kad ir tas dvēseles miers, tad šķiet, ka esmu laimīga, un tomēr , ja padomā, es apzinos laimes brīžus, īstu laimi, kas ir piedzīvota, tad tā ir trauksmaina, dzirkstoša....
2r | 13:20 23.09.2009 | Atbildēt uz komentāru |
Ejam ar savu sapni, ar domaam labaam, bet kaads pieskaras ar netiiraam, rupjaam rokaam ... Gaisha sajuuta un noskanja, negribas rupju ielaushanos shajaa labo sajuutu pasaulee, bet citreiz sargaajot, tomeer smags zaabaks uzmin ticiibas un ceriibas asniem ... Shaubu un skaudiibas dulkjes iepluust debesu dzidrajaa zilumaa
REX | 13:22 23.09.2009 | Atbildēt uz komentāru |
"Shaubu un skaudiibas dulkjes iepluust debesu dzidrajaa zilumaa "...
Jā,2r, tā tas ir...
Gemini | 15:11 23.09.2009 | Atbildēt uz komentāru |
Skumjš dzejolis
Bet par laimi izraisījusies laba diskusija. Katram sava sapratne par laimi. Arī milzum daudz atziņu par to lasīts. Man gribas likt vienlīdzības zīmi starp LAIMI un PRIEKU. Ja kāds ikdienas sīkumiņš izraisījis prieku, tad esmu laimīga.
Bet tās "lielās laimes" jau gan nepiedzīvo katru dienu...
Te vēl kāda laba doma: Nevis tas ir laimīgs, kam nekas neatgadās, bet gan tas, kam atgadās viss, bet laimīgi beidzas.
Tad nu arī atliek novēlēt, REX, tam patreiz ļoti nelaimīgajam cilvēciņam, lai viss laimīgi beigtos...
REX | 15:36 23.09.2009 | Atbildēt uz komentāru |
Paldies tev, Gemini :)
petersonsphoto | 23:56 28.09.2009 | Atbildēt uz komentāru |
oi, REX, labi ka tagad to meiteni pameta vīrs. būtu ziepes, ja visi dzīvotu ellē, kamēr kāds kādu nozūmētu. a tā- visi dzīvi. jāpriecājas! viss būs ok...
a beigsies viss tāpat kā visiem- kapos....
vai ir citi priekšlikumi?
REX | 23:58 28.09.2009 | Atbildēt uz komentāru |
jā, Jā, pašās beigās viss būs labi...PAŠĀS BEIGĀS! :D
Picha | 17:27 06.10.2009 | Atbildēt uz komentāru |
Ak, 2r... cik labi saprotu šīs sajūtas... Tomēr vai tad nav iespējams tāds mirkļa klikšķis un cilvēku pārņem laimes sajūta, pat neskatoties uz ikdienas likstām... un piedevām - nepāriet! :) Zinu, zinu REX, tas nav normāli... bet vai tad pretējais - dzīve bez laimes ir normāli?
Gemin
REX | 18:56 06.10.2009 | Atbildēt uz komentāru |
Kas to zin, kas ir normāli, un kas nav?
Picha | 10:56 07.10.2009 | Atbildēt uz komentāru |
Jā, jā - uzreiz nāk prātā klasiskais jautājums: vai tad būt pilnīgi normālam tas ir normāli?! ;)
REX | 13:55 07.10.2009 | Atbildēt uz komentāru |
Būt pilnīgi normālam ir pilnīgi garlaicīgi :)
Cilvēki paši ir izdomājuši sev normas...
Anonymous | 17:17 22.09.2009 | Atbildēt uz komentāru |
...skumj i....bet skaisti un patiesi.....ja pieņem, ka dzeju lasot var autora izjūtas pielīdzināt savējām, tad kaut kas līdzīgs mājo arī manī.....