Galopā pa muzeju
Pavadīt brīvdienu muzejā, pat ja tā ir Luvra, ne vienmēr ir tā aizraujošākā nodarbe. Skatoties kā smukas meičas puķainās kleitiņās klaiņo cauri daudzajām zālēm, prātā atkal nāca vecais jautājums: ko gan cilvēki še īsti meklē?
Kā tik visa tai muzejā nav!.. seno ēģiptiešu trauki un maiju akmenī cirstie portreti, grieķu skulptūras un Luija piecpadsmitā kronis ar 265 dimantiem. Un gleznas, gleznas, Džokonda, gleznas, gleznas.
S
Kad pēc vairāku stundu klejošanas pēdās sāk mesties krampji, par laimi uzskrienu virsū tukšam solam. Ēģiptiešu zālē ar oranžīgām vīriešu un iedzeltenām sieviešu skulptūrām - pēdējās senatnē vairāk laika esot pavadījušas telpu iekšienē.
Skatu no eksponātiem, protams, novērš viss iespējamais. Spietojoša japāņu grupa, kura fotografē visu pēc kārtas nemazinot gaitu, čalojošs skolnieku bars ar izstieptiem telefoniem rokās, skaļi runājošas amerikāņu tūristes ar apkārtiem kakliem, kuras brīvu vietu meklē tieši uz mana sola.
Sākotnējais azarts ir noplacis, reti kurais pie eksponātiem pavada kaut minūti. Un, ja tā padomā - kādēļ gan lai? Skatu meklētājs un slēdža klikšķis ļaus tos redzēt vēl un vēl. Ja vajadzēs, protams. Ilga un pacietīga skatīšanās kā kādreiz nav vairs vajadzīga. Piedevām, tāpat taču viss it kā atrodams uz www. Turklāt, vēl tik daudz kas līdz astoņpadsmitiem nulle nulle še palicis neredzēts.
Kājas pašas nes līdz Rišeljē vārdā nosauktajai kafejnīcai otrajā stāvā. Tālāk nenes. Pusstunda līdz slēgšanai, bet izturīgākie joprojām steidz uzņemt vismaz mūža mākslas vēstures devu. Dažās stundās. Vienā dienā. Tā, it kā tas būtu iespējam
Pē
- „Nezināt, kurā muzeja telpā tika uzņemts Da Vinči kods?”
- „Mans kolēģis trešajā stāvā varētu zināt. Noteikti pienāciet rīt.”
PĀRĒJĀS BILDES ŠIM RAKSTAM
Anonymous | 13:03 18.09.2009 | Atbildēt uz komentāru |
forši!
Gemini | 14:21 18.09.2009 | Atbildēt uz komentāru |
Atceros līdzīgas sajūtas Ļeņingradas, nu jau gan Sankt-Pē
Vienai reizei pietiek ar 10 telpām. :)
Anonymous | 15:18 18.09.2009 | Atbildēt uz komentāru |
Labais!:)
man bija iespēja 1 dienu Luvrā pavadīt. Kopā ar kolēģi sastādījām sarakstu, ko gribam redzēt- un jozām neskatoties tikai pie tiem mākslas darbiem.... Pa 20 min pie katra no izvēlēta
Starp citu- biju Ermitāžā- gide pavaicāja- cik ilgs laiks atvēlēts?- 3 stundas- labi! Ejam! cepuri nost un kāju virsū- visu cieņu! Piln';igs baudījums, plus āķis lūpā vēl aizbraukt;)
Anonymous | 20:18 18.09.2009 | Atbildēt uz komentāru |
Luvrā neesmu bijis , bet zinu ka Ermitāžā pa 3x ta īsti arī neko nedabūju apskatīt , tur, tur, šite , atkal tur ............... patiesība var tikai gaisotni apostīt :):):):):), laikam jau ne pa velti ilgi mācās un visu mūžu strādā un pēta vēsturnieki un mākslas mākslinieki, bet japāņeim jau patīk bildēt ātri un daudz lai pēc tam sanāk liela bilžu sērija ar nosaukumu "te es biju " "oi šite arī " :):):):):)
Gemini | 22:01 18.09.2009 | Atbildēt uz komentāru |
Un cik nav tādu ļaužu, kam svarīgi pievilkt ķeksīti, ka esi tur un tur bijis...
foreman | 22:07 18.09.2009 | Atbildēt uz komentāru |
no 7 miljoniem, kas gadā tur iziet cauri, vienai lielai daļai noteikti. Bet reklāma strādā, nauda griežas. Un kopš Da Vinči koda iznākšanas 03. gadā, var paņemt arī speciālu Da Vinci code tour:))
foreman | 22:48 18.09.2009 | Atbildēt uz komentāru |
Schnirks: ja pa 20 min pie darba, tad 8 stundās - 24 darbi, neskaitot pārskrējienus. Jāa…, nu bet labāk mazāk, toties labāk:)... prioritātes, prioritā
Lunis | 01:09 19.09.2009 | Atbildēt uz komentāru |
Nu nezinu , es prasti sastādu plānu ko konkrēti gribu apaskatīties . Kad mitu Parīzē tad diezgan regulāri apmeklēju lielās galerijas un muzejus , ilgāk par stundu nekad tur nepavadaiju , AZEJ PASKATIES ko gribi un talak nac cireiz , daudzviet ir dienas kad tas neko nemaksa:) Ļot erti tadiem kaa es regulāriem piestaigātajiem "Paskatīties"
Picha | 18:01 19.09.2009 | Atbildēt uz komentāru |
Attiecībā uz Luvru - tajā katra mēneša pirmajā svētdienā ieeja ir par brīvu. Ja gadās tur nokļūt, nevajag baidīties no garās rindas - tā virzās uz priekšu ātri. Kad man bija tā laime padzīvot 4 mēnešus Parīzē, izmantoju visas četras iespējas apmeklēt Luvru. Pirmajā reizē mēģināju izskriet tai cauri, lai saprastu, ko vēlos redzēt pēc tam. Uf, tas nu gan bija nogurdinoši. Principā, pirmajā reizē jau var izmantot īpašu pirmās reizes karti, kurā atzīmēti tie mākslas priekšmeti, kuri ir tie paši, paši slavenākie Luvras kolekcijā.
Anonymous | 18:12 19.09.2009 | Atbildēt uz komentāru |
Foreman:..mums bija mazāk par 24 darbiem:
Picha
stings | 10:52 20.09.2009 | Atbildēt uz komentāru |
Kā fotogrāfus Jūs varētu interesēt
www.parisphoto.fr
arī Parīzē un mērogs Parīzei atbilstošs :D
Anonymous | 19:39 20.09.2009 | Atbildēt uz komentāru |
uz Luvru aiziet saņēmos tikai 6-jā Parīzes apmeklējuma reizē, un jāpiekrīt, ka rinda pēc biļetes tiešām virzījās ātri, nepavadīju tur vairāk par pusotru stundu, apskatīju tikai konkrētu gadsmitu glezniecību, bez īpašas steigas, bez mērķa redzēt visu... un kopumā biju apmierināta.
Lunis | 01:28 21.09.2009 | Atbildēt uz komentāru |
daiga35 : Tas kā paveicās , man ir vismaz paris reizes gadijies BRIVAJAS DIENAS kad vispar tikpat kā neviena cilvēka nav nedz pec biljetem nedz ieksjā:):)
Anonymous | 12:41 18.09.2009 | Atbildēt uz komentāru |
Tā tai Luvrā ij! Vajag tik jozt,lai redzētu ko ,laikam kāds mēnesis jāklīst.:)