NEPAKĻĀVĪGĀ

Dzejas dienas sākušās! Par ko būs dzeja? Par visu iespējamo, šis dzejolis ir par kādu vienu, kurš cenšas, bet nedabū, ko grib, un par kādu citu, kuram laime, t.i., autore, laipni uzsmaida:)

tu esi kā cukurs un medus
bet es esmu tev ledus
un tev nesanāk it nekas
jo man tevi nevajag
ne tik cik apēstai zivij
ir asakas

tu esi bagāts kā krēzs
bet es esmu pulkstenis nepareizs
tu izmēri laiku ar metramēru
bet es šūpojos lazdā
un krelles no pīlādžiem veru

un viss ko tagad es saku
padara tevi traku
jo tev mani nedabūt sev
bet es smaidu skrienot pa peļķēm
un mans mīļais nāk ciemos
ar studentu neļķēm