bankā

šodien vells bij visādu darīšanu jūra un tad vēl bankā jāieskrien. cerībā, ka krīzes ietvaros tautai īpaši nekārojas vienoties kopējā rindā, kā tas bija ierasts kādu laiku atpakaļ, kad visiem naudas bij pa pilnam.

bet nekā - rosība un ņemšanās ka maz neliekās. paņēmu sev numuriņu un tiku pie visnotaļ prestižas sēdvietas - dīvāniņā ar tādām zilām apmalēm, un ik pa laikam iemirgojās dāžadi numuriņi, un tikai ne manējais. tad es pašķirstīju nezkādu bukletiņu ar jaunākajiem piedāvājumiem un neko tādu vairāk nedarīju. palūrēju uz vienu čiksu, kurai ir iesauļotas lencītes. viņa palūr uz vienu pavecāku dāmu ar salātzaļu kostīmu. tad šī dāma nolūr uz vienu čali, kurš nezko pagrozījās pie durvīm un pirms notinies, paspēja vēl nolūrēt uz mani. loks bija noslēdzies - mēs visi bijām aplūrēti. tad mēs skatījāmies uz pakaramo, kurā nekas nekarājās, uz dīvainu plankumu paklājā un tā tālāk. pie pretējās sienas krieviski sarunājās divas lēdijas ar tādiem cipa tīģerādas kostīmiem. viena ir tāda kā jaunāka un otra nē. tai otrai ir uzzīmētas uzacis, it kā viņa visu laiku par kaut ko būtu izbrīnīta. tad ienāk kāds korišiņš, ar kartupelim līdzīgu seju un galīgi īgns. viņam ir tāda veste, kā autobusu šoferiem - šūdināta no visādiem atgriezumiem, kā tāds frankenšteins, bet toties ādas, un daudzajās kabatiņās var visu ko salikt. izskatās, ka aiz šis vestes viņš ir paslēpis lielu dunci - viena nepareiza kustība un duncis tiks likts lietā, turklāt arī pagriezts, lai tā skāde pēc iespējas lielāka. pie vienīgās funkcionējošās kases atgadījusies nezkāda ķeza, kurai seko baigā skaidrošanās, kā jau tas ierasts, kad atlicis vairs tikai viens priekšstāvis. ehh, nu saņemieties taču!, - tā mēs visi nodomājam, arī tas īgņa ar visu savu dunci. tikmēr kāds sāk čaukstināties ap maisiņu, ar kādas diezgan pazīstamas lielveikalu ķēdes simboliku. pie tā, kas tur skaidrojās pienāk vēl viens čalīts t.i. es gribēju teikt - čalis - viņa iespaidīgo apmēru dēļ. vēders kā bumba un tā vien šķiet, ka tūlīt tūlīt noies ūdeņi un sāksies klaigāšana un izmisīga elsošana. tomēr nekas tāds nenotiek un pie dvīņiem mēs tiksim kādu citu reizi. visi bukleti sen jau izšķirstīti un šeit kļūst aizvien karstāks. kādam zvana mobīlais, tik tieviņš kā pati īpašniece. visi klausās, ko viņa runās, pat īgņa uz mirkli atmaigst, bet tikai uz mirkli. tik ilgi ir krājies depozīts un te nu viņš būs, tikai lai tie ķēmi beidz tur čakarēties. tik ilgi ir gaidīts, kad vienreiz varēs sākt dzīvot pa īstam, viss atlikts uz vēlāku laiku, līdz brīdim, kad attopies par cilvēku, kāds tu nekad neesi vēlējies kļūt. beidzot resnītis, ar to otru ir tikuši pie kāda nebūt kopsakara un izklausās, ka lieta tomēr tiks pie sava risinājuma. protams tagad ir klāt vēl otra kasiere un vēl trešā. bet nu tam čalim ir jāsaņemās, jo šitādu svaru nēsāt sev līdzi..