Lidojums Londona Rīga
Tas, kuru mīl vairāk, kļūst pakļāvējs..tam šķiet piederam viss - saule mākoņos, naksnīgas gājēju pārejas, silti skūpsti un balts sapņu zirgs - bez spārniem.
no mākoņiem nolaižas domas klusas
pār strīpotu ielu tu man pretī nāc
uz brīdi bija nelaime saulē izkususi
uz brīdi tavās rokās snauda mans prāts
kā pieķēdēta zvaigzne
gaisma kamolā ietrauc
pusnakts pieklauvē mulsi
pie siles sasistās nu mākoņiem
pieķēdētas visas mūsu zvaigznes
ar gaismas ātrumu pulsē
tavās rokās mans prāts
PĀRĒJĀS BILDES ŠIM RAKSTAM
S_daarzs | 16:18 05.12.2006 | Atbildēt uz komentāru |
Lučik, tiesa gan - vēlmēm biezākas zoles, kājas lietū nemirkst;)
Anonymous | 16:22 05.12.2006 | Atbildēt uz komentāru |
S_daarzs, mirkst, kā vēl mirkst, bet tik ļoti un lieki nesāp...:)
S_daarzs | 16:27 05.12.2006 | Atbildēt uz komentāru |
Mīļo pekainīt, noaudīšu Tev vilnas zolītes ar maziem baltiem amortiņiem;)
Anonymous | 16:00 05.12.2006 | Atbildēt uz komentāru |
ai, ai, ai....gudrie runā, -nogalini cerību, tā traucē dzīvot, atstāj tikai vēlmes...:)))