Crash

Stāsts, nē, vairāk pastāsts par nesekmīgu mēģinājumu aizmukt no fotobloga.

2008. gada augusts, gadījās tā ka mans foto-dagregāts izdomāja lidot. ceturtais stāvs, smuka plīstoša stikla skaņa un tarā, tas arī viss,paldies par uzmanību.
Tad nu kā kārtīgs maksimālists, izdarīju visu lai tiktu vaļā no jebkādām saistībām ar foto. Lai tik neatcerētos to smuko plīstoša stikla skaņu. Aizmirsu Fotoblogu, izlogojos un viss. Ardievu.
Bet pēc pārsimts dienām, nejauši klīstot pa interneta tumšajām dzīlēm atkal uzdūros blogam,jēziņ. Tā pat kā ar politiku un krīzi,nosolies neinteresēties un nedomāt, tik un tā pati ielien galvā. Blogs neļauj sevi aizmirst un tas ir labi. Jo te tak ir jautri. Cilvēki cepās par Alvilu, iziet dūru cīņās ar Adminiem un pie visa vēl te ir bildes kuras iespārda.
Un ja kādam paliek garlaicīgi, neienāc te pāris dienas, vilks atpakaļ.