Paslēpes

Viens, divi, trīs - es jau paslēpos no tevis.
Viens, divi, trīs - es paslēpos no sevis

Paslēpos savās skumjās
Viss beidzies, viss cauri
šie vārdi skan man ausīs
sirdī un dvēselē.
Kur laime palika?
Aizgāja - pie citiem, pie labākiem
Pameta!
viens, divi, trīs - un es salauzu tevi
tad aizbēgu un paslēpos aiz sevis
nevainīga? Nē, vainīga!
Spriedums - Mūžīgās paslēpes ar sevi
Slēp - slēp sāpes kas griež sirdī
slēp skumjas, kas izķēmo ģīmi.
Slēp, slēp, slēp
Pa pasauli skraidi slēpdams sevi
Bet grūti paslēpt sevi aiz sevis
Grūti smaidīt skumju izķēmotā ģīmī
grūti priecāties, kad sāpes sirdi pušu griež
Spiež nost tevi, cilvēk!
Slēpju sevi aiz sevis
Nav slikti, nav labi
Nav nekā
Slēpju sevi aiz sevis absolūtā tukšumā
Izņemu dvēseli no sevis
un nolieku priekšā un ar nazi duru
viens - divi - trīs - mirsti, mirsti!
Pagalam!
Izrauju sirdi, nometu zemē un spārdu
mirsti, mirsti.
Pagalam!
un tagad es mierīgi noslēpjos aiz sevis
Izdevās!
Mana dzīve - mūžīgās paslēpes ar sevi un tevi
Viens, divi, trīs - paslēpos.
Manis vairs nav.

/lila/