?Bezdarbs?
Trinās uz mēles kaut kas šobrīd sabiedriski nozīmīgs, tā kā vajadzētu spļaut ārā:).
Anglijā bezdarbs skāris daudzas ģimenes, tomēr tas maz attiecas uz bērnu dzīvi (ak laimīgā bērnība!:). Skolotāju štatus un algas nesamazina (skolotāju profesija ir Top 10 darbinieku pieprasījuma sarakstā Anglijā) un bērniem nav ko uztraukties, ka paliks uz ielas. Ak jā, arī viena no pieprasītākajām profesijām Anglijā ir HR (human resource) speciālisti. Vieni no viņiem vajadzīgi, lai pateiktu bosam, kā nesāpīgak samazināt štatus, otri dod padomus bezdarbniekiem darba meklējumos. Varbūt vieni un tie paši strāda divas slodzes?:) Feini, vai ne!? Vēl… Ja esi speciālists, un neprasi, lai boss laulājas ar tevi darba azttiecībās, bet esi ar mieru strādāt tikai atvaļinājuma laikā – ir labas perspekt
Arī fotogrāfi diez ko nemazina:) savas radošās aktivitātes. Par to paldies, laikam gan, jāsaka digitālajam laikmetam:). Ārprāts, ko gan nemaksāja filmas, papīri, ķīmija!:) Un patērētais laiks… Jā gan, laiks taču arī ir nauda! Un zināšanas, kuru iegūšanai vajag gan laiku, gan naudu:)…
PĀRĒJĀS BILDES ŠIM RAKSTAM
ak34 | 07:10 24.04.2009 | Atbildēt uz komentāru |
citur vienmēr ir labāk. ;)
Antiikaa | 10:21 24.04.2009 | Atbildēt uz komentāru |
Kā vecajā anekdotē: Labi ir tur, kur mūsu nav. BET KUR MŪSU NAV???
LKZ | 12:02 24.04.2009 | Atbildēt uz komentāru |
bezdarbs ne bezdarbs..a mums kriizi ar paarciesh saudziigaak, iirijaa.. kaut ne par tieshi teemu bet.. produkti
MartinK | 17:05 24.04.2009 | Atbildēt uz komentāru |
Lidmašīnā lasīju par valsti, kas ir Latvija. Rīgas satiksme - konduktorus atlaiž, liekot parakstīt aptaujas anketu, kas vēlāk izrādās, ir bijusi atlaišana uz savstarpējās vienošanās pamata.. piemēru simtiem
Te problēma ir CILVĒKOS.. un DOMĀŠANĀ. Un tur ir dziļa KRĪZE. Tās ekonomiskās grūtības, kas šobrīd ir, ir apstākļi. Bet to, kā šajos apstākļos dzīvo cilvēki, nosaka viņu domāšana. Un tas, kāda tā ir Latvijā, man nepatīk.
fimster | 15:43 25.04.2009 | Atbildēt uz komentāru |
Nez vai problēma ir cilvēkos!? Cilvēki ar savām raksturīpašībam visās pasaules malās un nācijās ir līdzīgi... Jā, apstākļi - ģeogrāfiskie un sabiedriskie! Tie var noteikt kādas īpašības izteiktāku izpausmi, taču visas īpašības cilvēkos ir iedzimtas. Tās ir vienas no darbības
burkans | 22:11 26.04.2009 | Atbildēt uz komentāru |
> fimster, diemžēl jāiebilst - tomēr liekas, ka cilvēkos gan. Kaut vai paskatot cik % uzņēmēju Latvujā ir latviešu, un, cik cittautiešu vidū. Bet apstākļi taču visiem vienādi. Nupat dēlam bija dažas darbības kopā ar cittautiešu uzņēmējiem - lēmumi tiek pieņemti ātri, darbība operatīva. Nu jau labu laiku kopā ar kolēģiem it kā dibinām grupu eksporta organizēšanai - kā nonāk līdz reālai darbībai - nekā... . Tai pat laikā divas krievu kundzītes organizē uz Maskavu fūri pēc fūres. Un nav viņām ne bijušās kompartijas naudas ne sakaru, sāka ar tirdzniecības pleķīti Rīgā, Imantā...
fimster | 14:31 27.04.2009 | Atbildēt uz komentāru |
to burkans
... tomēr atkārtošos!:)) Cilvēki pēc savas būtības visur ir vienādi. Tas, ko sauc par nacionālajām rakstura īpašībām, ir vienīgi apstākļu (sadzīves un valstisko) veidots stereotips. Zināms, ka latviskajā ģimenē audzināšana balstās uz stingru kontroli un vairāk aizliegumiem, nekā atļāvumiem, tātad - uz nebrīvi. Krievu ģimenēs tas ir otrādi!:). Ebreju ģimenēs - kontrole un atļāvumi!:). Valstiskie apstākļi ilgu laiku bija tādi, kas nivelēja latvisko pašapziņu, izceļot "lielāko brāļu" nozīmību. Atkal nebrīve, brīvas izpausmes apspiešana. Raksturs jau arī no tā visa veidojas verdzisks, neaktīvs. Taču sliktākais, ka tādā veidā tiek apspiesta domāšanas spēja. Spēja labi mācīties vēl negarantē gudrību... Paskaties uz Latvijas valsts vadību - vieni vergi, ar primitīvām pašapmie
Arī latvietis, kurš attīstīstījis sevī neatkarības spēju, var būt fenomenāls jebkurā nozarē...
burkans | 19:48 27.04.2009 | Atbildēt uz komentāru |
>fimster, gribi teikt, ka nacinālās mentalitātes īpatnības ir tikai mīts? Un par audzināšanu krievu un latviešu ģimenēs, kā galveno iemeslu minētajām problēmām arī ītisti negribu piekrist. Latviešiem tomēr bija kāds brītiņš starp abiem kariem patstāvīgai domāšanai. Krievījā līdz 17tajam, tiem, kas nebija dzimtļaudis, visu regulēja pareizticīgo baznīca - kad jāsēj, kad jāpļauj, pēc 17 vispar par patstāvīgu domāšanu nevar runāt. Ebrejiem ir citādāk - savu valsti tā īsti nenodibināja, tad kad to vēl bez kašķa varēja, un, cenšoties izdzīvot izšķīduši pa visu pasauli, daudz aizliegumu un nacionālu ierobežojumu spaidīti, ir iemanījušies gan kopā turēties, gan arī darboties gana veiksmīgi. Savā ziņā mazliet līdzīgos apstākļos čigāni gan par banķieriem. augļotājiem un tirgoņiem ( labā nozīmē ) nav kļuvuši.
fimster | 17:25 29.04.2009 | Atbildēt uz komentāru |
to burkans
... :) nevaru uzsākt diskusiju nacionālos jautājumos, neesmu etno-soc
Citēju: "Cilvēki pēc savas būtības visur ir vienādi. Tas, ko sauc par nacionālajām rakstura īpašībām, ir vienīgi apstākļu (sadzīves un valstisko) veidots stereotips" - manas pārdomas izraisīja neliela pieredze un pastāvīgi dzirdamās gaudas par latviešu mazvērtību...
Tas ko tu pieminēji par atsevišķiem etnosiem, ir vienīgi apstākļu radītas sekas: ir no svara, vai cilvēks izaug, kopā ar mātes pienu iezīžot civilizācijas nestas baznīcas vīraka dūmus, jeb vēja auru nestas dabas smaržas...
Lunis | 18:48 23.04.2009 | Atbildēt uz komentāru |
Mums parasti viss ir 180* pretēji kā CITUR :):) Taka tik vien ka patīkama lasāmviela bez kādiem lietderīgiem secināju