Pavasara nostaļģija-turp.

Kāds pavasaris Karpatu vēsajos ūdeņos................................

No rīta visi pamostamies ar atvieglojuma sajūtu.Pēc dažiem mūsu rīcībā esošiem datiem,šās upītes trakākie posmi esot cauri.Taisam nelielu ekskursiju uz Kvasiem,iepērkamies.Interesanta baltmaize,trīs mūsējo kukuļu lielumā.Cukura paka nez kāpēc izjūk jau uz lieveņa,nākas skrāpēt kopā.Sadzērušies bērzu sulu,vienpadsmitos liekamies ūdenī.Upe vairs tik lielas emocijas neizraisa.Gadās tomēr vēl daža laba krācīte,kurai ar sausu muti cauri netiekam.Visvairāk jāuzmanās no piespiedēm.Ja Čeremošā ārējās sienas ir nostiprinātas ar baļķu klājumu,tad šeit tās ir betonētas.No betona ārā rēgojas armatūras gali,uzplēst laivu var jebkurā momentā.

Pavasara nostaļģija-turp.

Lai arī cik uzmanīgi eju,bez līmēšanās cauri netieku.Kāpjam krastā līmēties,tepat arī abu Tisu sateka.Esam trāpījuši īstā čigānu miestiņā.Pāris cilvēki dodamies uz Rahovu.Tūristu bāzē noķeram glābšanas dienesta priekšnieku,uzlādējamies ar informāciju.Izrādās ka lai tiktu augšā Goverlā nepieciešama rezervāta priekšnieka atļauja.Nākas nosoļot vēl četrus kilometrus Užgorodas virzienā.Tas cietpauris mums paziņo ka no 15.apriļa rezervāts no šīs puses slēgts,varot tikai caur Verhovinu.Savā mēlē pasakam visu ko par viņu domājam un dodamies atpakaļ.Iznākusi tāda nieka 16.km pastaiga.Pa to laiku mūsējie cīnījušies ar čigāniem.Paveicas-kāda smagā mašīna brauc augšā uz Bogdana ciemu.Kad vietējie izsēdināti,izdodas novārdot šoferīti paraut mūs augstāk līdz Goverlas ciemam.Tiekam aizvizināti līdz pēdējai ciema mājai.No šejienes parasti sākoties Goverlas šturmēšana.Ceļam nometni 50.metrus virs Goverļankas.Pārējais kā parasti,silts sprēgājošs ugunskurs,pamatīgas vēdera kārības un savs guļammaisiņš. Nākam pie slēdziena ka dienasgrāmata ir viena vērtīga lieta,ir kur paskatīties kāda diena,kāds datums.Ciemats,kalni un visa ieleja ietinusies zilā miglā.Kokos putni priecīgi loka savas balsis,ciematā savas spalgās un izaicinošās balsis pievieno gaiļi.Goverļanka gan ir tāda maza upelīte ,bet troksni taisa varenu.Uz telts norasina daža laba lietus lāse,bet paldies dieviņam un kalnu garam,tas arī viss.Saule nevar un nevar izlauzties cauri miglas vāliem.Šur tur kādā teltī gan atskan pa vārdam,bet tūlīt atkal iestājas klusums.Pulkstenis jau deviņi,neviens nelien ārā no teltīm,valda lielais slinkums.Kādam sāni vairs netur un sāk darboties.Atstiepjās pamatīga egle ugunskuram,sākas rosība.Priekšā lieli plāni-gribam doties kalnos.Notiek rūpīga gatavošanās,dažš pat mazgā kājas-ārprāts.Varen izbadējušies uzklūpjam vakardienas zupai.Ieraugam pirmo čusku,kura izlīdusi sildīt sasalušo miesu.Viens labprātīgi uzņemas sargāt nometni,pārējie satuntuļojušies dodas ceļā.Kādu gabalu mūs pavada mazs simpātisks suņuks.Nadzīgi gar Balto Tisu dodamies augšup.Gar krastu iet veca dzelzceļa atliekas,tālāk ceļs tikai mašīnām un mums.Pretējais krasts kalnains.Koku krāvumi,kokzāģētava.Vairākas nogāzes nostādītas jaunām eglītēm.Atrodam arī foreļu audzētavu,tikai no forelēm ne smakas.Baltās Tisas krasti nostiprināti koku sienām,kādreiz pludināti baļķi,tagad izved ar mašīnām. Sāk atkal pilināt.Iekārtojamies zem kārtīgas egles zariem pusdienot.Tūlīt arī divi klāt ar velosipēdiem.Nākas atkal rādīt dokumentus.Sākoties pierobežas zona un tālāk iet nedrīkstot.Ja mūs nogrābšot tālāk,varot aizturēt uz ilgāku laiku.Nepaspējam paēst kad klāt ir vēl divi dokumentu pārbaudītāji.Sāk apnikt,nolemjam doties atpakaļ.Sausais ceļš pa to laiku palicis varen dubļains.Ciemata centrā iegriežamies veikalā.Tiekam pie svaiga sviesta,sausajām zupām.Pie veikala kāds izmisīgi cenšas tikt kājās turoties pie sētmalas,pie kuras nez kāpēc nokritis.Otrs ,nedaudz skaidrāks,pieprasa grupas vecāko.Pēc slapjā gājiena un noberztajām kājām man garastāvoklis ne visai labs,pasūtu viņu trīs mājas tālāk.Nometnē mūs sagaida saulīte,dežurants un šādi tādi jaunumi.Izrādās ka vecākā prasītājs ir rezervāta priekšnieks,taisījies mūs vest uz Goverlu.Nu gan ir trubā.Beidzot nāk atkal pats priekšnieks un draud ar visādiem elles sodiem.Viņš pie veikala esot līdz sirds dziļumiem apvainots.Kad nu beidzot viņam izdodas ar kādu aprunāties,konstatē ka visi esot lāga cilvēki,bet grupas vecākais esot-vrednijs čeloveks.Sapratis ka no šejienes uz Goverlu netiksim likos atkal virsū vecajam.Pateicu ka neviens viņam ta spirtiku nelies un lai taisās pie visiem nelabajiem. Ķeramies pie zirņu zupas un gatavojam katamarānus lai rīt dotos tālāk. Gadās arī jatrāki brīži.Kāds netīšām izgāž tējas katlu,tā jautri satek kādās kedās.Tie kuri redz,nevainīgi klusē,līdz brīdim kad nelaimīgais atjēdzas.Lēnām pumpējas baloni,atsākas gudras sarunas par boloniem,caurulēm,siksnām.Tiek cilāts,svērts,mērīts,par labu vai sliktu atdzīts.Nenogurdināmas cilājas rokas un mēles.Tā kā uzreiz nevaram apstāties ,pārejam pie anekdošu stāstīšanas.Lēnām izklīstam pa teltīm.Šāsdienas kalnā kāpšana izpalika,bet viss vēl priekšā.