sniega dzejolis

tik kluss un mierīgs
ārā snieg
šai pilsētā, kas nekad neiemieg

ar tavu smaidu
pietiktu mums visiem
ar tavu elpu tikai man

pāri jumtu jumtiem
un tepat lejā
sniega pārslas - tieši sejā


līdz kaimiņš ar savu lāpstu
šajā pievakarē
visu atkal sa..


liek vietās
līdz mēs atkal klusi krītam
tik maz ir palicis līdz rītam..

kad ārā snieg.