Par suni uz siena kaudzes jeb labdarība.

Strauji tuvojās Ziemassvētku laiks, kas tiek devēts pa milestibas, visu sanākšanas kopā un labestības laiku. Apkart čum un mudž par labdaribas akcijām mēdijos, skolās, bērnu un jauniešu centros, baznīcās uc. Inflācija uzņem apgriezienus un štati samazinās ne vienuviet vien.
[foto by diikis]

“Tikai tas,kas badu cietis spēs novērtēt maizi un tas,kas vientulībā grimis zinās kā milestību saukt. ” Laikos kad tik tiešām jāskaita ik grasis un kumoss, skaudība, niknums un nosodīšana izplatās ar uzviju indējot tik daudzu prātus un sirdis. Škietami šo sērgu neiznīdēt diemžēl ne ar labiem vārdiem, ne ar tuvību dotajā brīdī. Nu lūk sākās epopeja. Saprāti sevī slēpj sabojātu uztveri par mīlestības un cieņas izrādīšanu, respektīvi nav dāvanas, nav mīlestibas. Materiālisma iestādita sekla, kas interpertē lietu saprašanu. Neviens nenoliedz cik patīkami ir saņemt,BET ja iet runa par acīmredzamo neiespejamības faktoru tad kur paliek cilvēcība un tik tiešam parastākā mīlestības definīcija,kas sevi iekļauj rūpes, attieksmi, labestību, abpuseju novērtešanu par to ka TU man esi?
Un šeit izrietot no iepriekš teiktā un atceroties ka patīkami ir ne tikai saņemt,BET arī dot gribēju likt aizdomāties gan par mums tuvu esošiem, gan par nepazīstamiem , kam mēs esam vajadzīgi un tā nebūt nav klišeja. Jā, atvaino mazais šodien uz veikalu nesanāks aiziet, piedod dārgā BET tas ceļojums mums būs jāatliek .... ikdienas frāzes, ko nevajadzētu noslēgt ar uzmestu lūpu un pārmetošiem skatieniem. Cilvēki,kas mūs mīl protams, ka vēlas sniegt mums to labāko un vel uzvedoties tik neadekvāti šo “nespēju” padara vēl smagāku. Tā vietā apskāviens,labs vārds un kopā pavadītais laiks 100% atspēkos visu mantisko, jo manta viemēr kritīs garīguma/emociju priekšā!
Piemēram, man jau labu laiku ar sev tuvajiem tāpatās ka citiem cik zināms ir jau norunāts/aprunāts ka iztiksim bez izšķērdības un būsim pateicīgi ka viens otram esam. Protams viss nav nemaz tik vienkārši ka izklausās, jo ir tāda suga kā bērni uc nesaprotošie,kas personificēt šo jautājumu.
Un lūk nav mums uz doto brīdi brīvi apgrozāmie lidzekļi. Letiņi saka “naudā, baudā,graudā”.
Vienozimigi, ka katram tiks pa kumosam manas sūri pelnitas algas un dažiem tik tiešām labāk nezināt kā es to viņam esmu dabūjusi gatavu!
Esmu izvandījusi jau bēniņus un bērnu skapjus kārtējo reizi, daudz dažādu maisu ar mantām,grāmatām,drēbēm utt kad beigu beigās ķeros klāt savam kaktam ar varenu revīzista degsmi. Pasākums laik ietilpīgs un diezgan nogurdinoš,BET vismaz atceries ka varēji kādreiz tādā kleitiņā ari ielīst vai arī noliekam džinsus uz nākošo sezonu sakot -kad notievēšu :D
Liels paldies jāsaka ceļošanas rūdījumam,kas ir minimalisms un nepieķeršanās lietām. Grāmatas, nauda izdota,neviens nelasa-varbūt kādam noderēs (biblioteka vai bērnu nams), drēbes uz laukiem (kka jau tai modei līdz viņiem jānonāk :D ), bērnu mantiņas uc sadzīves priekšmeti arīdzan novirzīts turpatās. Protams jau esmu visiem tuvākajiem uzplijusies ar savu revīziju, ka lūk viņam tieši tas no manis noderēs! Šāda tipa vel izgājieni ir kravājot koferus, kā neizbēgama likumsakarība. Pats nepieciešamākais ir un amen, kamdeļ apaugt mantā kas nav izmantojama un sēdēt kā sunim uz siena kaudzes?!

Mācu gan lielus, gan mazus cerībā ...





Ar dāvināšanas priekiem saistītus svētkus!

p.s www.eradio.lv...