Sniega gaidās.

Neesmu īpaši romantiķis, bet brīžam uznāk.......
Šodien acīs trāpījās šis jaukais dzejolis par ziemu, par sniegu ....

.....paskatījos kalendārā, ups jau decembris , kārtējais decembris kārtējā mūsu dzīves gadā......, bet sniega ta nav, gaidīsim kad būs tas smukais , baltais , čirkštošais kuru domāju gaida daudzi mūsējie un ne mūsejie.

Snieg. Mēs abi šodien ziemu sākam,
Palūgsim, lai vakars vēlāk tumst, -
Jākļūst baltākam un patiesākam
Liktenīgam tālumam starp mums.

Snieg. Starp mums viss baltā miglā tinas,
Ceļš un dzīve balts un līdzens tiks –
Sniegi visas grambas nolīdzinās ...
Nolīdzinās, tikai ļoti stigs.

Snieg. Jau zeme ir ar baltiem svārkiem,
Mums pie saviem logiem jāpaliek,
Jākļūst baltākiem un patiesākiem.
Snieg. Cik tomēr neprātīgi snieg!

Ojārs Vācietis