vientuļā karavana.

6.ned un 3 dienas tā peld,velkas,šļūc,lido,soļo ....
[foto by diikis]

Karavana iet un suņi rej.
Acis ik pa brīdim asaro.
Vārdi un solījumi brīžām kā mirāžas izplēn ar zobgalīgu smīnu, atstājot sūrstošo suņa sirdi uz trotuāra. Laternu klusējošais izsmiekls pavada vientuļos soļus un bruģis cenšās nolauzt papēžus.

JĀĀ JĀ zinam ka esam jau mērķim pusceļā un jātur ļoganās kājas un sirds ar čugunu jāapkaļ neļaujot tai sākt pūt no šaubām!
Šobrīd vienīgais,kas spēj atdzīvināt kopības garšu ir atmiņas, kas lēnām un sērīgi izbāl smadzeņ palagos vējojoties šoziem!

UN UN ... tas viss liekas muļķa sapnis.
Saprats tev negrib ticēt- no acīm projām np sirds (saprāta laukā) BET sirds sažņaugusies mīlas tīmekļos pļaukā to par uzdrošināsanos šo svētumu apšaubīt!
Krītu ceļos abu priekšā un ceru ka karavana beidzot būs galamērķī, kamēr tuksnesis nav mani pārņēmis!