ar tevi ir cauri.

neviens mani nemīl un nesaprot.. - vot tieši tāda stila čalīts klusi šķērsoja ielu, kad šim gandrīz virsū uznesās moskviča attapīgais vadītājs, ar tādu glaunu cepuri, bet varbūt arī nē..

-šim sieva nez kādā rakursā bij iedevusi nepareizās brilles, - pavisam, pavisam ne tās. īstās palika mājās, aizmirstas un ne savā vietā, ļaujot savām patiesajām spējām bezmērķīgi snaust.
riepas nokauc, kaut kas nobrakšķ un viss ir garām. nu re, viss taču ir feini, nodomā čalīts ar visu savu pleijeri. bez kārtīgiem basiem austiņās, šī dzīve pilnīgi sux. un vēl ko?, man pajautā pārdevēja tuvējā pārtikas veikalā, kas ir pavisam jocīgs - tev tikai jāpasaka, ko gribi un tev taps dots, nav ne rindu, ne ratu un žurnāliņu pie kases. un tā tālāk.
-mani sauc iveta, tā viņa būtu man atbildējusi,
ja es to viņai jautātu. to varēja viegli noteikt pēc uzraksta, kas piesprausts pie drēbēm.
vējš dzenā putuplasta bumbiņas un sunim netīk visādi garāmgājēji. tad šis rej un ne vella nespēj man kaitēt. žogi ir it visur. dažreiz tie noder, bet dažreiz nē. tādi no daudzām restītēm un ja velk ar kādu sprunguli, tad sākas tarkšķēšana, kā grāmatvedības departamentā, kad darīt vairs nav ko un arī negribās. viss ir tikai meli un blēņas, - tā teica, kāds caurkritis dzejnieks ik reizi, kad debesis gāzās tieši uz galvas ar visām savām zvaigznēm un tamlīdzīgām lietiņām..
ar mani ir cauri, - nodomā bauskas alus, ko nu pat nopirku. rasas lāses
klusi noslīd un man nekā nav žēl.
ar tevi ir cauri..