Mākoņi

Stāsts par mākoņiem,kas priecē mūsu acis un sirdis. Par cilvēkiem, kuri iet un paliek!

Pūkaini, balti uz zilā fona
Slīd mākoņi pa horizontu.
Tai acīs atspīdēja kāda doma,
Kā lidot ar putniem un veidot fonu.

Zeltaini stari uz mākoņu malām,
Zeltains atspīdums acīs tai.
Viņa lēkā pa mākoņu vientuļām salām
Debesu jumā šai.

Zeltainas debesis, mākoņi, stari,
Un saka viņa:
'Tu arī vari!
Būt kā fons, kā atspulgs mans,
Ja esi mākoņa gars!'