cik lielā mērā es,tu,mēs.. spējam atsacīties?!

Anonymous | 08:27 24.08.2008 | Atbildēt uz komentāru |

sakarīgas pārdomas. sevišķi pirmspēdējie divi teikumi uz visa teksta fona - labs pagrieziens tēmas paplašināšanai.
es negribētu atsacīties no sevis, no darbiem, kurus esmu darījusi un nodarbošanās, kuru mīlu, tāpēc bez fotoaparāta un datora, piemēram, negribētu palikt, taču vienīgi tad, ja Visuaugstais lemj, viss var dzīvē būt arī savādāk, un tu vari izstiepties vai sarauties vai skriet ar pieri sienā...
patīk raksts, patīk. Sen Taviem sacerējumiem nebiju piegriezusi vērību. man liekas, man ne tie labākie bij trāpījušies...

palaidniex | 10:15 24.08.2008 | Atbildēt uz komentāru |

Var cilvēks iztikt bez ļoti daudz kā... Protams, daudz kas rada ērtības, un no zināmām ērtībam atteikties ir grūti... bet vai patiešām nepieciešami un prātīgi???
Ērtības... Kafija no rīta, silta duša, tīras drānas... No vienas puses daudz, no otras tik pašsaprotami...
Altruisms un minimālisms... tad jāiet dzīvot uz klosteri, noliedzot sevi un savas vēlmes?
Sākt dzīvi visu laiku no nulles? Tas tāds sports? Vai labāk tomēr ir dzīvot tā, lai visu laiku nebūtu jābūt gatavam to sākt no nulles un nebūtu tas jādara. Sagāzt dzīves podusun tad no tiem mukt...
Pieļauju, ka ir lietas, bez kurām iztikt ir daudz prātīgāk un veselīgāk. Jau ievadā skan vārdi: "... šonakt pīpējot aizdomājos..."... Lūk bez tās pīpēšanas nu noteikti var iztikt. Es reiz arī domāju, ka tā ir manis neatņēmama sastāvdaļa, smēķi un dūms. Izrādās bes tā visa var lieliski iztikt...
Bet te nu katram sava vērtību skala - vienam lieka šķitīs rīta kafija, kādam duša, kādam tīras drānas...
Manuprāt, galvenais ir dzīvot tā, lai paša sircapziņa ir laimīga un tai tīk tas, ko dari...

Anonymous | 10:39 24.08.2008 | Atbildēt uz komentāru |

ohhooo, palaidniex! sevišķi labs šitais: Vai labāk tomēr ir dzīvot tā, lai visu laiku nebūtu jābūt gatavam to sākt no nulles un nebūtu tas jādara. Sagāzt dzīves podusun tad no tiem mukt...
nu vispār feina tēmiņa - rosina, re, ku labi!

Lunis | 10:39 24.08.2008 | Atbildēt uz komentāru |

Oooo Alises reinkarnacija:):) SAISTOŠS TEKSTS .

Anonymous | 11:14 24.08.2008 | Atbildēt uz komentāru |

Līdz ar gadiem mainās arī cilvēku vērtību skala...visa dzīve ir pārmaiņas, virzība kaut kur..jautājums, vai mēs esam tam gatavi un cik esam atvērti šīm pārmaiņām......un galvenasi vai cilvēki, kuri ir mums blakām mainās līdz ar mums vai iestrēgst kaut kādā konstantā......atteikšanās..?......tā būtībā ir mūsu izvēle par kaut ko....tā veido mūsu nākotni........atteikšanās var būt ne tikai no lietām, bet arī no cilvēkiem, jūtām utt...........

pelle | 11:15 24.08.2008 | Atbildēt uz komentāru |

"...varu vienkārši iziet no dzīvesvietas neatskatoties un sākt citu dzīvi bez tā ,kas bijis tur." Domā ka tā ir labi? Varbūt lielāku labsajūtu rada tas, ka ir kas tik svarīgs - pieķeršanās, atmiņas, bez kā nevar tā vienkārši aiziet. Es ne par zelta auskariem vai foto albūmu, bet apziņu ka te ir manas mājas, mana dzīve, vietas kur ir labi un droši.

palaidniex | 11:19 24.08.2008 | Atbildēt uz komentāru |

+ pelle - par vietu kur gaida, esi gaidīts un kur atgriezties, pēc kuras ilgoties, ja esi tāltālu prom...

Anonymous | 11:21 24.08.2008 | Atbildēt uz komentāru |

tikai - pelle - ne visiem tāda vieta ir... un tas arī maina attieksmi. :(

palaidniex | 11:23 24.08.2008 | Atbildēt uz komentāru |

Gude - bvet vai tas ir slikti, ka kādam ta ir? Un vai nebūu jauki sev tādu vietu gūt...?

Anonymous | 11:59 24.08.2008 | Atbildēt uz komentāru |

Viss pie kā mēs sevi saistām ir drauds attīstībai.....ja cilvēks kļūst atkarīgs no mājas, cilvēkiem, lietām...viņš apdraud pats sevi, jo nekas nav mūžīgs........un tajā pašā laikā ap mums viss ir mūžīgs, tikai kustībā.......drošība ir mānīga.....tā eksistē tikai tavā apziņā......tā vieta, kur ir labi un droši...pāris mirkļi un neatkarīgi no tevis viss var sabrukt kā kāršu namiņš......tā, ka.......

Anonymous | 12:07 24.08.2008 | Atbildēt uz komentāru |

bet protams, palaidniex. normāls cilvēks pēc tā ilgosies un drīzāk pūlēsies to gūt, nevis pamest. bet es katrā ziņā saprotu dažādas situācijas.

Anonymous | 12:09 24.08.2008 | Atbildēt uz komentāru |

un kāršu namiņi esam mēs paši - nestabili un neuzticami. vot, šajā ziņā derētu tomēr riktīgi mainīties.

Anonymous | 12:16 24.08.2008 | Atbildēt uz komentāru |

lielā mērā piekrītu aipeijai, bet laikam jau visgrūtākais ir atrast šo līdzsvaru starp pieķeršanos un attīstību... ir cilvēki, kuri kļūst atkarīgi no lietām, vietām un cilvēkiem, un ir arī tādi, kuri kļūst atkarīgi no kustības un pārmaiņām, un citādi nemaz neprot dzīvot... jebkura galējība mūs attālina pašus no sevis... laikam jau vienas receptes nav, un varam vienīgi censties dzīvot, nezaudējot pašcieņu un spēju ticēt labajam...

Anonymous | 12:24 24.08.2008 | Atbildēt uz komentāru |

bet kas man liekas vismuļķīgākais zaudēšanas process - kad cilvēks paplestu muti saskatījies manipulācijās, nespēdams tās izprast, ļaujas masu psihozei un neredz, kas viņam pa īstam vajadzīgs un kas viņš īstenībā ir. morāli publiski var bīdīt turp un atpakaļ ar jebkuru izteiktu vārdu masu mēdijos un neviens nerubī fišku, cik ātri sapanikojies, tas jau gatavs cilāt svešus karogus par godu uzspiestai dzīvei, kultūrai (biežāk bezkultūrai, subkultūrai un patērētāja dzīcesveidam)

Anonymous | 12:35 24.08.2008 | Atbildēt uz komentāru |

Mēs katrs esam vienreizējs.....personība.....vai tas ir cilvēks žogmalē, vai ministrs kabinetā.....mums katram ir sava sūtība virs zemes...ir miljonāri, ir fanāti, ir gaišreģi......mēs nedrīkstam nevienu nosodīt par viņa izvēlēto dzīves ceļu, jo tā ir viņa izvēle......pirms metamies tiesāt un mācīt ir jāuzdod sev jautājums...vai mēs to drīkstam, vai mēs to varam un vai mums ir tiesības uz to......kad atbildes būs atrastas uz šiem jautājumiem viss kļūs vienkārši......un atteikšanās notiks saskaņā ar mūsu patieso Es........un mēs atradīsim līdzsvaru gan savās vēlmēs, gan spējā atteikties........

Anonymous | 12:42 24.08.2008 | Atbildēt uz komentāru |

izvēli tiesāt nevajag, bet izteikt viedokli par konkrētu cilvēka rīcību ir tikai normāli, īpaši, ja tā skar arī citus... un, ja kāds izvēlas kļūt par ministru, tad viņam jābūt gatavam uzņemties daudz lielāku atbildību par savu rīcību un lēmumiem nekā vīram žogmalē... :)

Anonymous | 13:05 24.08.2008 | Atbildēt uz komentāru |

daiga35-ministriem atbildiiba tikai uz papiira..neviens nekad nav un netiks sodiits par kljuudaam vai paarkaapumiem.Vinji to arii ljoti labi zina.Parastam autobusa vadiitaajam ir daudz reaalaaka atbildiibas sajuuta.Es pazinu vienu,kuru uz 12 gadiem iespundeeja cietumaa,vai kas taads iespeejams ar kaadu ministrinju?????

Anonymous | 13:13 24.08.2008 | Atbildēt uz komentāru |

Tas ir pienākums, atbildība un sirdsapziņa ....... to formē un veido mūsu dzīves gaitā......sabiedrība un ģimene.......bieži gadās, ka cilvēks žogmalē ir daudz vērīgāks un viedāks par ministru.........jautājums kādi kuram ir ideāli, ko viņš grib sasniegt un kādas atbildības viņu virza...cik liels ir viņa slēptais Ego........un vēl jau pastāv arī ezotēriskā pasaule...bet tas jau ir cits stāsts...:)...šajā rakstā ir jautājums par atteikšanos.......un te ir jāatceras, ka gūt var tikai dodot.......(vecs un labs sakāmvārds:)

Anonymous | 13:15 24.08.2008 | Atbildēt uz komentāru |

...mmmm....un politika......nu, ja...:)))))))))))))))))))))))))))

stings | 14:38 24.08.2008 | Atbildēt uz komentāru |

doma jau laba, bet vēl ir tādi jēdzieni, kā "pienākums"... "atbildība"... jā var un vajag tā darīt, pielikt kādam savas dzīves posmam punktu un mainīt savu virzienu, bet tas nevar būt emociju vadīts lēmums, impulsīvs, jo tā var ciest cilvēki, kas apkārt....
tai pašā laikā, varu teikt, nebaidieties to darīt, ja domājat, ka kaut ko pazaudēsit. Dievs drosmīgos apbalvo ...

Sanita | 15:30 24.08.2008 | Atbildēt uz komentāru |

Man patiik ssi teema!
Visaam cilveeku riiciibaam ir psihologisks izskaidrojums.
Ja, teiksim, berns piedzimstot ir uz "0" liimena, tad pirmos dziives gadus, turklaat visssvariigakos, "iepumpee " vecaaki un tuvaakaa apkaarteeja vide. Tur der padomaat, kas veido apkaartni? Stressaina mamma, neapmieriinaats tevs, miila, bet dievticiiga un no visiem ,par vissu krenkiiga Omiite... utt..
Talaakie gadi -lidz 5.g.v. veido nakama apkaartne... bernudarzs ( kads tas ir?) tur veidojas sapratne par " Mans un tavs"... Talaak skola.
Vispaaar, elementaari, Visu cilveeku pamatinstinkti veidojas agraa berniibaa, skolas laikos, lidz pusaudzu gadiem. Ja lidz sim, attistiiba un izgliitiiba, gimene viss ir riteejis normali, t.i. Nav bijis jaciess bads, vecaaki nav skiirusies, naves gadiijumi ir pareizi parvareeti, nav bijusi vardarbiiba,pietiekami daudz padariita ar uzslavaam.... cilveeks spej dot un nemt, bez ierobezojumiem un launiem noluukiem.
Luuk,psihologiski ir izskaidrojama jebkura cilveeka riiciiba, pamatojoties uz berniibaa guto pieredzi.
ja visi mes butu audzinaati vienaadi, tad visi estu kartupelus un brauktu ar peleeku ziguli.
latvija ir radusies loti daudz materialisti un skaugi, kas tik pat labi ir izskaidrojami ar mazsakaartoto politiku un neieaudzinaatam vertiibam nomazizgliitako vecaaku puses. Latviesiem ir tada stadija- " nezin ko kjert un graabt..."tas paaries tikai tad, kad politikiem bus pilnas kabatas un nekaadas teiksanas... t.i. 3.paaudze bus teiksanas!
Veselu menesi es celoju tikai ar mugursomu pa svesaam zemem... Ja cilveeks ir laipns, izpaliidziigs, saprotoss, tad vareju iztikt arii bez mugursomas.... Ko seesi, to plausi!

Anonymous | 15:54 24.08.2008 | Atbildēt uz komentāru |

dizmšanas brīdis jau biku par vēlu :D rēķins jāsāk pāris mēnešus atpakaļ vēdērā un plus darbs ar psihoterapeitu latvieša papiņam un mammītei jau kādu gadu pirms tam, kaut pašiem sevis dēļ, citādi visas dzimtas paaudžu sētās kroplības izlīdīs pie vislabākajiem nolūkiem :)

Sanita | 15:59 24.08.2008 | Atbildēt uz komentāru |

Pagatni vairs nevar ietekmeet, bet ar praatu var panaakt daudzko, turklaat virziit savu naakotni iedomaaatas sliedees. Gribasspeeks, discipliina, izturiiba. :-)

stings | 16:04 24.08.2008 | Atbildēt uz komentāru |

neaprotu, kāpēc Jūs domājiet, ka šī problŗma ir tikai latviešiem, ?

Sanita | 16:09 24.08.2008 | Atbildēt uz komentāru |

es nezinu par citaam tautaam... laikam statistika...
Bagaato- nabago sadale?
kriminalitaate? Uz sameero mazo cilveeku skaitu.
Pagriezieni.... no viena graavja otrajaa... runajot par politiku. Padomju savieniiba- eiropas savieniiba....
Veeriibas?
daudzkas!

stings | 16:18 24.08.2008 | Atbildēt uz komentāru |

nu par kriminalitāti, nezinu nezinu... Latvijā jau ar automātiem apsargi un policija nestaigā, tāpat bruņutransportierus pilsētas centrā arī nav... ir tādas valstis, kur tā ir ikdiena

Sanita | 16:23 24.08.2008 | Atbildēt uz komentāru |

jaaa, bet ne tikai arriene ir kriminaala... kriminalitate ir arii " kukulu dosana/nemsana"... ari cilveeku nelegaala nodarbinaasana,izmantosana,manipulesana...slepkaviibas, zadziibas...apspiesana, utt. To ko acs neredz, bet prats saprot .
Vardarbiibas pret berniem, sievieteem, utt...

Zizuu | 19:37 24.08.2008 | Atbildēt uz komentāru |

ai, ai, ai, cik jauki! shaadas domas peedeejaa laikaa rosaas ari manaa galvaa. es gan tikai tad, kad man ir honda, esmu saprausi, ka vareetu iztikt ar zaparu. vienalga, svariigaakais ir tas, ka esmu to sapratusi :)))

Droperidol | 22:52 24.08.2008 | Atbildēt uz komentāru |

ir tikai viena lieta, ko mems neatņemt - atmiņas..
ir tikai viens veids, kā atstāt šajā pasaulē daļu no sevis - bērni...
viss pārējais - nieki vien!

Anonymous | 12:43 25.08.2008 | Atbildēt uz komentāru |

No sevis nav iespējams ne aizbēgt, ne atteikties. I prātā nenāk noliegt savu vienreizējo esamību sevis un citu labā.

AliseKOko | 17:56 25.08.2008 | Atbildēt uz komentāru |

prieks par to ka mani vārdi liek aizdomāties, gan vienam gan otram ...
lielā daļā piekrītu _aipeija_ un paldies Lunis :]
ka arī, varbūt nepīsim iekšā politiku, pašiem gana savu "problēmu"
lai vai kā 100% +Droperidol par atmiņām vis pārējais ir tikai nieki un mantkāre, tajā pašā bŗidī veroties laukā uz šo debišķīgo laiku un dzerot zaļo tēju paveros uz mobīlo un gaidu kad man kāds uzzvanīs,apzinoties ka ir grūti to sagaidīt no darbaholiķa un cilvēka,kas baidās no saistībām ... UN ATKAL mainās attieksme, parādās tonna sapratnes un tiek ievilkti nadziņi pacietībā un gaidīšanas režīmā, temperaments iemidzināts un ambīcijas izmestas puķdobē. Apzinos ka mainās attieksme, atteikšanās no tik daudzām ierastām cimperlībām, bet vai tik tiešām mēs mainamies pēc galvenās būtības, vai tikai ši īslaicīgā maiņa ir ka balanss mūsu kopveidotajā bildē ar partneri, kad mainam komponentus no savas puses. Jo ja kādreiz neklāju gultu tad tagad ar viņu esot to daru... visa dzīve kā teātris... lomu spēles.
Un kā man reiz teica, lai Tu savā dzīvē spēlētu galveno lomu un nekā savādāk!

AliseKOko | 18:00 25.08.2008 | Atbildēt uz komentāru |

un 2n9 ja to pagrieztu savadākā rakursā-kā sevis svarīguma izcelšanu atlikt maliņā, lai varētu sabalansēt un vairāk iemācīties šajās attiecībās? Nogaidošā poza, jo kaujas var būt daudzas,bet karš jau 1 ... :]