sazāļots

tu paskaties pulkstenī - neviena nav. laiks ir apstājies un lodes ar tauriņa spārniem, lido atpakaļ
uz stobriem..

edingurgh,2002

piedošana ir tava stiprā pils. tāds apmēram funktierīts iezagās viņa iekaisušajā prātā. spriedze nerimst un neizgaist arī pēc tam kad ievilkta elpa un aizvērtas acis. kāds čalis attaisa savai dāmai mašīnas durvis.
viņam ir vai nu jauns auto vai arī jauna draudzene. kedām šņore vaļā. bet to neviens nejūt -tas nav tā, kā duncis mugurā un kāds vēl to pagriež, slēpdams savu seju. viss notiek klusiņām un vainīgo kā parasti nav. es tikai nodrebinos un sašņorēju savām līdzgājējām auklas, aizbāzdams šņoru galus aiz kedu sānmalām - tā lai būtu smuki. visās malās visādi uzraksti un
tikai daži no tiem sasniedz savu lasītāju.. "terrorist inside" vai arī "sale" vai arī "life is nonsense". tā vien šķiet, ka neviens nesaprot ko iesākt ar savu dzīvi..
vai tā ir labi, vai šitas man der, vai tā ir pareizi, (vai man to vajag)? kāda jaunkundze piemēra visādas lietiņas un ir tik brīva, jo atlaides palīdz izvēlēties. un viss atkal ir labi.. bet tikmēr vieni studē medicīnu, citi pārdomā, vai arī attaisa durvis, kā tas turējais. tad tas notiek - kāds aiz stūra sāk spēlēt nezkādu tauri. tas ir maksas pakalpojums - par to liecina spēlmaņa priekšā noliktais cepurei līdzīgais izstrādājums. tā ir eņģeļu mūzika, kas piepilda sirdis un sazāļo garāmgājējus. esmu sazāļots..un man to vajag!