Tūkstošgadu domas

Un domas manā snaudā
Kā vētra kokus lauž
Dzimst ausmas, mirst Džordano
Un tūkstošgadei skauž….

Es brīžiem domāju par to
Kā zilā jūra uzņem upes
Par to kā rasas piles
Ausmā valgo manas kurpes

Domāju kā strāva skrien
Pa augstsprieguma vadu
Par to kā mīla aust
Un riet kā tūkstošgadu

Kā zvaigžņu elpa klusumā
Man domas laižas snaudā
Tavs pieskāriens tik maigais
Dzimst tūkstošgadu baudā

Un domas manā snaudā
Kā vētra kokus lauž
Dzimst ausmas, mirst Džordano
Un tūkstošgadei skauž….