Asaras...
Gribu dzīvot un raudāt no prieka.
.......
Kas ir asaras? Kāpēc jāraud?
Es nezinu, neesmu drošs par savām domām.
Cilvēki raud, bēdājas, skumst un smejas...
Tā tam ir jābūt.
Kas padara cilvēku skaistu?
Reiz teicu, ka zinu...
Tās ir asaras priekos un bēdās.
Acis paliek tik dzidras, kā avota ūdens.
Tajās ieskatoties paliec tu skaists.
Acis top dzidras.
Tu jūti, ka mīli,
Un, kad asara norit pār vaigu,
Tu aizmirsti visu slikto.
Asaras aizskalo bēdas.
Reizēm domāju, kāpēc nevaru būt asara,
Nevaru nozust tāpat kā viņa?
Bet cik tai jāpārdzīvo,
Līdz tā, kā pērle norit pa vaigu
Un pazūd tev plaukstā
Gribu dzīvot un raudāt no prieka.
Reiz ilgi skatījos kāda cilvēka acīs,
Redzēju, cik daudz izsaka asaras.
Mīlot cilvēks raud.
Mīlai bez asarām neiztikt
Asara
Īsta, bez nožēlas.
PĀRĒJĀS BILDES ŠIM RAKSTAM
fatals | 16:10 04.07.2008 | Atbildēt uz komentāru |
Lai vieglāk lasīt un uztvert...;))
Anonymous | 16:13 04.07.2008 | Atbildēt uz komentāru |
Nu zini..:D
Bet tie teikumi, kad tādi īsi, tad ir tik strupi un nesaistī
fatals | 16:19 04.07.2008 | Atbildēt uz komentāru |
Varbūt tev taisnība
Pald
Anonymous | 16:24 04.07.2008 | Atbildēt uz komentāru |
Lūdzu, lūdzu.. :)
Ha...bet par to skatīšanos tajās acīs, kuras raud...a tas ir ko tāds kaifs ja,mazliet sadisks?
Nu manī ar tā ir skatījuš
Tā ar tas palicis pagātnē..:)
REX | 16:38 04.07.2008 | Atbildēt uz komentāru |
Dzeja prozā, vai proza dzejā - grūti spriest:)
Par sadismu +Belladonna
Es tev, fatal, novēlu skatīties tikai prieka asarās, un arī raudāt tikai no prieka.
fatals | 19:19 04.07.2008 | Atbildēt uz komentāru |
Paldies par novēlējumu, bet tās jau tikai tādas pārdomas, kas un kāpēc...:))
solita | 00:24 10.07.2008 | Atbildēt uz komentāru |
ir ko padomat.bet novelu vairak prieka asaras tas vismaz nesap un acis patiesam tad ir dzidras dzidras:))
Anonymous | 16:01 04.07.2008 | Atbildēt uz komentāru |
pilnīga proza, nez kadēļ sarakstīta dzejas formā...:)