Pieneņu pļava....
Pieneņu pļava – mans glābiņš,
Mans mierināj
Centos aizmigt, bet nespēju,
Jau saule riet manā logā,
Atveru to,
Ieelpoju svaigo dvesmu.
Vējš, maigi glāstot,
Nobūra mani, šalcot.
Izgāju laukā, apgūlos pieneņu pļavā,
Lai, raugoties debesīs, rastu mieru.
Skatos debesīs ilgi,
Redzu, kā mākoņi pielūdz sauli,
Un, acis aizverot, ļaujos trīsei.
Sajutu, pļava mīl mani, manu dvēseli,
Esmu laimīgs.
Acis atverot , redzu,
Mākoņi ieņēma saules vietu.
Laukā kļūst tumšāks un tumšāks.
Jūtos tik mierīgs, jāiet mājās...
Glāze ūdens, silta gulta...
Un es iegrimstu dziļā miegā.
Pieneņu pļava – mans glābiņš,
Mans mierināj
PĀRĒJĀS BILDES ŠIM RAKSTAM
fatals | 17:56 18.06.2008 | Atbildēt uz komentāru |
......:)
solita | 18:03 18.06.2008 | Atbildēt uz komentāru |
:)jauki!
REX | 17:51 18.06.2008 | Atbildēt uz komentāru |
Dabas bērns...:)