Mana saule
Zaudējums pārtop sāpēs...
Margri
Pie zaraina un sakaltuša koka
Tikai viena saule spīd,
Tik skumīgi, ar skatienu uz leju.
V
Gaiss stindzinošs, kā ledus plaisa....
Kur esi tu,
Mana saule, mana gaišā debess?
Man acīs tu vien rādies
Starp tumsas un gaismas stariem.
Logu gaišās rūtis
Vakaros apgaismo manu mājupceļu
Kā maija ziedi lietū,
Tie plūst un zied straumei pretī,
Bet ūdeņiem aizejot, aizej tu...
Z
Margri
Be
Zemē ielaidies saknēm dziļām,
Dzīvība
M
Kalni, skopuļi, sudrabā tīti.
Tur saule bezspēkā krīt,
Tur zeltā viss tīts un aizmirst
Tu
Kā sapnis zudušais...
PĀRĒJĀS BILDES ŠIM RAKSTAM
REX | 02:02 17.06.2008 | Atbildēt uz komentāru |
Man patīk šis dzejolis par zudušo sapni, un patīk bilde...ĻOTI!!!
fatals | 02:08 17.06.2008 | Atbildēt uz komentāru |
Paldies!!:))
Gemini | 22:43 16.06.2008 | Atbildēt uz komentāru |
Katram savas sajūtas... Mazliet skumji vārdi... Es šajā kalna galā uzņemu enerģiju - ar vējiem tā ieplūst manī un ar plašumu, kas paveras visapkārt... :)