Būt gliemezim

Gliemezis. Tam vienalga kurp doties.
Lēni un uzmanīgi tas vienmēr ir ceļā....

Silchas bilde

Divi veseli uz pusēm dalīti ziedi
Debesis apsedz, un rotā ik gadu,
Klausies vārnā, zemeņdārzā kas plosās,
Sagaidot saltaini raupjo ziemu.
Irstošiem sniegiem kad nosedzas viss,
Viss auksts un ledus pārklāts...
Viss dzīvais un mirušais salst,
Aukstums brīdina
Kaislē slīgstošos zvērus.

Pavasaris kad zaļā kleitā ir klāt,
Jūtami figurē apkārtnē visā,
Tāluma tālums veselo saprātu jauc
Sagrauto spārnu mērvienības skala
Kraupaino virsmu ar cirvjiem skalda,
Laužot un graujot vēja ātrumā,
Noraujot pēdējo, smiltīs aiziet...

Pasaule paliek stāvot uz vietas,
Cirkulējot asinīm vēnās.
Pil pēdējās lapas kokiem...
Lietus vairs nelīst,
Viss mākoņos palicis,
Dūmos, ko iztrenkājām paši.

Stirna reti pa retam izskrien uz ceļa,
Un tumsai jūtami paliek par mazu šīs saules.
Gliemezis. Tam vienalga kurp doties.
Lēni un uzmanīgi tas vienmēr ir ceļā....