m a n i a k s.

par klauniem un asarām rakstīt nav jēgas, dzejolis pārāk īss. vārds īss lieliski rīmējās ar vārdu pustrīs.

spogulis
pretī ruagās rēgaina seja
nepazīstu
kā tas iekļuvis manā mājā
es situ tam
spoguļa lauskas
rokas sagriežu
skaisti

es skrāpēju no sevis ārā
visu lieko
es negribu redzēt neko, kas nav mans
pasaule miglā tīta
burvīgā vasaras rītā
kapsētas akmeņi
man dod iespēju
histēriski smieties
esmu izskrāpējusi sev cauri
izdūrusi sev cauri ar nazi
kapakmeņi klusē

labi