Rūgtā pieredze studējot SPPA

Straji tuvojās mācību gada beigas. Lielākā daļa 12.klases beidzēju vēl pat īsti nezina, kurp doties mācīties tālāk. Un pats galvenais - ko mācīties.

Arī es nevarēju izdomāt līdz izlaiduma dienai. Beidzot atradu augstskolu, kurā ir man patīkama mācību programma un ļoti labi pasniedzēji. Šī bija Starptautiskā praktiskās psiholoģijas augstskola (SPPA), taču nācās rūgti vilties. Šī augstskola mani pievilināja ar tās patīkamo gaisotni, smaidošiem cilvēkiem visapkārt, patīkamu attieksmi un interesantu studiju programmu. Iestājos reklāmas un sabiedrisko attiecību fakultātē, jo tas ir tas, ko vēlos apgūt.

Taču pirmās divas nedēļas nenotika neviena lekcija. Tā nu pienāca tas brīdis, kad sākās lekcijas. Iestājos vakara grupā, lai studijas varētu apvienot ar darbu. Pirmos mēnešus mums bija tikai kādas 4 lekcijas nedēļā. Mēs, protams, gājām pie skolas vadības un jautājām, kāpēc mums ir tik maz lekciju un tās nemaz neatbilst studiju programmai. Mums visu laiku teica, ka daži pasniedzēji ir aizgājuši, bet tiek meklēti jauni, drīz būšot. Un arī pēc kāda laiciņa bija. Pasniedzēji izrādījās patiešām jauki un ļoti labi. Sākās dažādi prakstiskie darbi, mēs kā reklāmas fakultātes studenti vēlējāmies darīt kaut ko radošu, taču augstskolas īpašnieks uzpieda pasniedzējiem, lai studenti taisa savus darbus saistībā ar šo augstskolu. Daudzi pasniedzēji tam pretojās, un viņi tika atlaisti vai arī aizgāja paši. Skolas īpašnieks nerunā latviešu valodā, nemaz neuzskata to par vajadzīgu un aizrāda studentiem, ja viņiem ir slikta krievu valoda.

Tā nu pasniedzēji, kas neizturēja šo spiedienu, aizgāja prom un izveidoja jaunu fakultāti Rīgas Starptautiskajā Ekonomikas un Biznesa augstskolā (RSEBAA), kur pārgāja liela daļa pasniedzēju un aptuveni 260 studentu no reklāmas un sabiedrisko attiecību fakultātes. Tajā skaitā arī es. Lai pārietu uz RSEBAA, studentiem vajadzēja paņemt no iepriekšējās augstskolas akadēmisko izziņu, kuru nemaz tik viegli nevarēja dabūt. Un vēl joprojām daudzi to nevar iegūt. Jo SPPA vadība izdomāja iekasēt no studentiem visādas mistiskas summas, piemēram, par akadēmisko izziņu bija jāmaksā 15 lati, nevis 5 lati. Akadēmiskās izziņas neizsniedza, ja nesamaksāja atsevišķu summu par sesiju, kaut gan līgumā nav neviena punkta, kur būtu rakstīts, ka par sesiju ir jāmaksā atsevišķi. Dažiem studentiem tie bija Ls 71, bet citiem vēl mistiskāka summa - Ls 104. Saņemtajās akadēmiskajās izziņās trūka atzīmju un kredītpunktu. Kā jau zināms, tie ir ļoti svarīgi, lai varētu absolvēt augstskolu. Atzīmju protokoli bija pazaudēti, un jaunā vadība nemaz nedomāja tos meklēt, bet teica, ka tā nav viņu vaina un ka neko izdarīt nevarot. Ļoti daudz sūdzību tika iesniegtas LR Izglītības ministrijā, par to, ka augstskola pārkāpj likumu. Bet augstskolas vadība nelikās ne zinis. Vēl joprojām aizgājušie studenti cīnās ar SPPA un cenšās pierādīt savu taisnību. Bet tikmēr tur palikušajiem studentiem viens pasniedzējs māca vairākus piekšmetus. Šī nebija vienīgā fakultāte, kurā tas tā notika, arī Datordizaina fakultātē notiek tas pats.

Ļoti žēl, kad augstskolas īpašnieks šādi pazudina savu augstskolu un nedomā par studentiem, bet tikai par sevi un par to, kā vairāk izspiest naudu no „bagātajiem” studentiem.

Mācību gada maksa bija Ls 1250. Tiesāties vēl neviens nav sācis, bet visticamāk, ka sāksim un kopīgi. IZM aizsūtīja uz šo augstskolu inspekciju, bet izsecināja, ka viss ir kārtībā un ka SPPA nepārkāpj nekādu likumu. Uz IZM studenti nesa iesniegumu, ko sastādīja jurists, pievienojot studentu parakstus un līguma kopijas, bet acīmredzot IZM ir vienalga, kas notiek ar studentiem.

Tāpēc visiem 12. klašu beidzējiem es iesaku vispirms kārtīgi uzzināt visu par augstskolu, kurā vēlaties mācīties. Uzklausīt visus viedokļus un izvērtēt, lai nesanāk tāpat kā man ar šo augstskolu!