Sāpes...

REX bilde.........
................................

Cilvēks vientuļš sāpēs mirst
Un blakus dus čūsku midzenis,
Kas parasti gaisā virmo,
Bet tranzīta busiņš
Pirmajās vietās(debesīs)

Sametās slikti veco ļaužu sirdīm,
Kad sabruka zinību robežu tilti,
Kas savieno saprāta bailes ar miesu,
Un durvis aizvērās...
Laiks iztecējis.

Lidmašīnas traucas zemē,
Kā nosaluši putni,
Kas ceļā uz dienvidiem,
Bet Viņam vienalga.

Jel atzīsties, Kristu,
Kas deva tev vārdu šo
Kopā ar varu un izcilu tieksmi
Atbildīgam par dzīvību būt?
Tev spēks, Tev vara, Tev viss,
Bet ne kripatiņas sapratnes pret ļaudīm.
Cilvēku vientuļu nāve aprijusi...
Es ietīšu viņa ķermeni dūnu siltajā segā,
Noslēgšu gaismu un atstāšu
Kopā ar Tevi un tumsu;
Tev jau tā ļoti patīk!

Cilvēki runā, Tu nākšot pasaulē atkal.
Tas jūtami,
Jo par maz paliek tumsai šīs dienas.
Bet cilvēks ir miris.
Es vairs nevēlos runāt ar Tevi!