Sāpes gleznā...

REX bilde.....
..................................

Dedzinot tiltus aiz sevis
Saproti – šaubas tiek dzēstas!
Atmet vārdu drupačas...
Uz galda sasista vāze,
Kā salauzta dvēsele bērna sirdī.
Tu zini, bet aizcērt durvis.
Lūstošo ziedu atstāj sāpju istabā.
Kāds nāk, kam atslēgas visas,
Un ķimerē durvis vaļā,
Tavās pēdās savu kāju liek...
Tu skrien bezceļu ceļos,
Lai atrastu un kristu manā priekšā,
Bet sarkano ogļu taka kvēpina
Visu dzīvi palikušo,
Kas turas pie sadrupuša stūrīša tilta galā...
Manas atmiņas par tevi
Gleznā degušas, kas lādē putekļos mirusi.
Ir sāpīgi un vientuļi, kā melns un balts.
Saburzu pēdējo papīra lapu un aizmetu,
Pielieku punktu vēstulei aukstai,
Jo pēdējais tilta posms sadega un nobruka.
Atmiņas beigušās, ledus vairs nav,
Paliek tikai sāpes.