Neiespējamais ir manās domās
Neiespējamais ir manās domās,
Vēlmes aklas mūsu galvās
Savas gaisa pilis ceļ.
Tajās prieks,
Kas izgaisis pēc laimes,
Ieslodz
Asaras un siržu lauskas
Tur aiz smagas atslēgas
Pas
Kādreiz pāri palikusi būs,
Un pelēcīgā miglā
Tukšums sastindzis tai blakus
Laiks vienīgais bez skaņas
Klusi aizvien tālāk ies -
Tam vienaldzīgas visas jūtas -
Tavas asaras un prieks.
PĀRĒJĀS BILDES ŠIM RAKSTAM
Enira | 14:50 12.05.2008 | Atbildēt uz komentāru |
Notiks jau notiks :) Nekas jau uz vietas neapstāsies.
Paldies!
Anonymous | 00:32 13.05.2008 | Atbildēt uz komentāru |
supppper!!! man patiik shis dzejolis, dazas rindas ir vienkarshi burviigas...
Anonymous | 19:12 13.05.2008 | Atbildēt uz komentāru |
ļoti feins :) noskaņa , noskaņa...
REX | 14:14 12.05.2008 | Atbildēt uz komentāru |
Viss plūst, viss mainās, laiks izdara savas korekcij as.Pasau le nepaliks bez jūtām, jo nāks citas jūtas, citas sajūtas, citas vērtības ....Viss notiks:)
s dzejolis!
Skaist