Karuselis

Nu tad turpinām griezties ;)

Jau kuro reizi pārliecinos par to, cik maz vajag, lai cilvēks būtu laimīgs. Katrs pats sevi var noskaņot uz jebkādu garastāvokli, bet ja to ilgstoši nespēj sabojāt neviena no ikdienas ķibelēm, tad varbūt tā nemaz nav nejaušība?
Dzīve ir kā traks karuselis, traks un ātrs, neapturams un neparedzams. Parasti tas iet augšā – lejā, kā amerikāņu kalniņi, bet pašlaik esmu iesēdusies tādu, kas turas tikai augšā un griežas pa riņķi vien. Līdz zemei ir diezgan tālu, un var sākt mācīties lidot, nebaidoties sasisties. Ne visai bieži ir tāda drošības sajūta, nebaidoties sasisties. Mans karuselis ir pilns ar garšīgiem smiekliem, kuri citos izraisa smaidu. Pilns ar saulainām dienām arī tad, kad līst un debesīs ir lērums melnu mākoņu. Pilns ar neizsmeļamu pozitīvisma devu, par kuras nebeidzamajiem resursiem varu tikai brīnīties un priecāties. Lai gan viens izskaidrojums varētu atrasties. Tas laikam tāpēc, ka karuselī neatrodos viena pati. Kāds man sēž blakus un liek smieties, aizgaiņā mākoņus un pat neko nedarot izraisa manā sejā platu smaidu, ne brīdi neļaujot saglabāt nopietnu sejas izteiksmi.
Tagad varu arī neuztraukties par to, ka man nepatīk sava saules apdi***ā seja, jo ir kāds, kuram mani raibumiņi patīk divtik, arī par mani!
Arī šodien es griezos karuselī. Ne tikai dzīves, bet īstā – paštaisītā.
*Nepieciešamie papildrīki – iepirkumu ratiņi.
Galva reibst, viss griežas, saule spīd un vēl kārtīga smieklu jūra. Paldies tam, kas man sēž blakus manā karuselī.
Tikai viens BET .... nelutināt :D
Bet nu dažreiz jau var atļauties, dažreiz drīkst, un dažreiz drīkst tā ar uzviju. Palutināt drīkst. Nedrīkst izlutināt.
Nu tad turpinām griezties ;)