Dūja.
Man uzradās jauns draugs, pat vārdu iedevu - Pēcis. Vienkārši cilvēcīgi palika žēl putniņa. Viņam savainota kāja, laikam kāds "bomzis" būs gribējis viņu noķert pusdienām.
tu atnāci tieši pie manis
ne saukts
ne arī aicināts
kas tu esi
un kādu ceļu tu staigātājs
pelēko spārnu vēdām
apklāj tu zemi
un tagad tā vienkārši pie loga
tu pieklauvēji
bet vai vispār nojaut
ko manī tu sēji
sētā sēkla asnus raisa
par pavasari iekliedz
rūpēm, sāpēm, ikdienību klāsta
un par sauli
par zilām tālēm stāsta
vai es jūtu kā rūpes aiztek
kā norit pār vaigu
pieskaras lūpām
vai es vispār varu ko sajust
pasniedzot graudus no plaukstām
PĀRĒJĀS BILDES ŠIM RAKSTAM
Anonymous | 12:21 16.03.2008 | Atbildēt uz komentāru |
mums siikie kjeera balozus unj grieza nost vinjiem sparnu spalvas, lai tie nevaretu palidot unj tad nometaja ar akmenjiem!viens ieskrejis bija trepjutelpa , panemam majas, tetim darba vecis audzina balozus, teica, ja izrauj nogrieztas spalvas velaak ataugs... nju... tetis arii to izdarija! ataudzejam vinam spalvas unj palaidam valjaa! atpakalj nav atlidojis! bet tapat bija jauki vinju audzinat!:D
barbars | 12:54 16.03.2008 | Atbildēt uz komentāru |
ļoti skaistas bildes:) tavam Pēcim
AliseKOko | 13:48 16.03.2008 | Atbildēt uz komentāru |
jauki(gan bild,gan raxt)
Anonymous | 15:27 16.03.2008 | Atbildēt uz komentāru |
patīk bildes - pirmā un trešā - krāsas, formas un tā. no teksta pēdējās rindas pateica vairāk, kā daudzās prms tam -
vai es jūtu kā rūpes aiztek
kā norit pār vaigu
pieskaras lūpām
vai es vispār varu ko sajust
pasniedzot graudus no plaukstām
- forši...
REX | 10:29 16.03.2008 | Atbildēt uz komentāru |
Pērn pie manis dzīvojās kaiju ģimene, bet, kad mazuļi iemācījās lidot, aizlaidās.Tagad jau atkal ir klāt:)
Pavasaris...
Patīk dzejas rindas:))un bildes arī. protams!