Svecīte
Tramīga svecītes liesma
Dreb tumsā, kā bailīga sirds,
Un asaras lēni un klusi
Pār vaigu tai pil un mirdz.
Tramīga svecītes liesma
Dreb tumsā, kā bailīga sirds,
Un asaras lēni un klusi
Pār vaigu tai pil un mirdz
Nebaidi
Un neraugies manī tā,
Un nepateiktie vārdi
Tad nomirs klusumā.
Laik
Un domas citur klejos,
Vajag vien brīvi ļauties
Un citrīt jau dvēsele dejos.
Naktss
Z
Pie spoguļa svecītes liesma
Dreb tumsā, kā bailīga sirds.
PĀRĒJĀS BILDES ŠIM RAKSTAM
abrakadabra | 22:36 19.02.2008 | Atbildēt uz komentāru |
ljoti skaisti!
Anonymous | 22:37 19.02.2008 | Atbildēt uz komentāru |
visi pantiņi forši. tiešām tīri jauks dzejolīc - vienkāršs, bet tāds ritošs, kā tie svecītes pilieniņi.
REX | 22:39 19.02.2008 | Atbildēt uz komentāru |
Reizumis gribas ko vienkāršu...
fatals | 23:18 19.02.2008 | Atbildēt uz komentāru |
Ļoti skaists un skumjšs dzejolis, bet ar pozitīvismu uz nākotni...tas labi..:))
Būs labi...kaut gan ko es varu teikt...šīs izjūtas man nav pazīstamas...un ceru, ka vēl ilgi nebūs pazīstams..:))
REX...turies..:)))
Peeteris | 23:37 19.02.2008 | Atbildēt uz komentāru |
Pat uz Saules ir plankumi,bet viņa mūs silda tāpat kā Tu.Un citrīt jau Dvēsele dejos!
REX | 00:47 20.02.2008 | Atbildēt uz komentāru |
Citrīt....Paldies!:)
ATKAL-ANGEL | 00:39 01.11.2010 | Atbildēt uz komentāru |
Sveciites liesma ir kaa barometrs, ja taa dreb, tad kaada sirds skumst....
Anonymous | 22:21 19.02.2008 | Atbildēt uz komentāru |
3 pantiņš ļoti ļoti
labs