Ekrāns..
Ar aizmiglotām acīm es veros krāsainā, raustīgā ekrānā un lasu kārtējo jauno ziņu. Par to kas notiek pasaulē un cik daudz cilvēciņu šodien miruši. Autoavārijās, negadījumos, karos vai pat pašnāvības mēģinājumos. Manas acis lēni iegrimst miegā un es īsti vairs neko nespēju saskatīt. Pēdējais ko manas acis spēja saskatīt bija skaists, pūkains, balts kaķēns kurš gulēja ārā uz pelēkās, slapjās ielas.
Pamodos es tur pat pie krāsainā ekrāna pēc apmēram trīs stundām. Ārā spīdēja saule un mazais kaķēns bija aizmucis, bet kaķēna vietā pa āru skraidīja vecs, neglīti noplucis suns.
Lai arī cik ļoti es vēlējos un centos atkal aizmigt un pamosties tajā pašā draņķīgi pelēkajā dienā man vairs tas nesanāca. Man šodien nepatika saules staru mirdzējums un putnu čivināšana. Visi dīvaini vērsa savas acis pret mani, jo es redziet izskatos pēc ķertās, bet viņi paši šķiet pat ķemmi caurs saviem matiem nespēj izlaist. Ķertā pasaule.. stāvot pie luksofora izdzirdēju. Paskatījos uz šī teksta autoru un nenoturēju savus smieklus. Protams visu dīvainās acis vēl vairāk krita uz manu pusi, bet šoreiz man bija vienalga. Ļoti apveltītais, skaistais autors jau sen bija pazudis līdz es atjēdzos, ka stāvu ielas vidū un uz mani taurē pāris desmitu automašīnu. Darīju visu iespējamo, lai tikai pēc iespējas ātrāk tiktu ārā no šīs neērtās un apkaunojošās situācijas. Tik ļoti gribējās izgaist un nonāk mājās. Apgulties un aizmigt. Bet kā par skādi es pamanīju, ka man asiņo pirksts. Nu gan es sāku skriet! Tikai žēl, ka pa šoseju nevis trotuāru. Protams no šosejas es tā arī nenoskrēju nost līdz nebiju tikusi mājās. Tas jau nekas, ka man taurēja katra otrā mašīna un rādīja nepieklājīgus žestus, jo redziet es viņiem traucēju braukt. Bet vai kāds padomāja, ka es ļoti lēni noasiņoju, jo asinis nepārstāja tecēt? Protams nē, jo kam gan tajā brīdī rūpja tas cik ātri man tek asinis. Tā nu es aizskrēju līdz mājām satiku mazo skaisto, pūkaino, balto kaķēnu kurš gulēja ārā uz pelēkās, slapjās ielas un samīļoju pat nepamanīdama, ka es atstāju savas sarkanās asinis uz viņa mīkstā kažociņa. Tā nu arī es tiku pieķerta un apsūdzēta par mazā kaķēna necieņas izrādīšanu.
PĀRĒJĀS BILDES ŠIM RAKSTAM
Baibux | 08:28 05.02.2008 | Atbildēt uz komentāru |
Bet protams.
Lunis | 04:11 05.02.2008 | Atbildēt uz komentāru |
Skats aiz loga burvigs!