Dakāra un... "Zelta zieda lāsts"

Interesantu pagājušās nedēļas nogali mums piedāvāja Latvijas plašsaziņas līdzekļi. Savā ziņā konceptuāli papildinoši vai jautājumus uzdodoši notikumi, kas tika komunicēti caur TV kasti, uzdodot jautājumus par vērtībām šeit un "tad un tur"

Piektdien Lisabonas - Dakāras rallijreida organizētāji pasludināja, ka sacīkste atcelta. Formālais iemesls - četri Mauritānijā nogalinātie franču tūristi.

Atstājot malā dažādi vērtējamo (ņergas? īgņas?) pesimistu bubināšanu par to, ka Dakāra pēc būtības ir dzīres mēra laikā (lasi - degvielas krīze u.c. ekonomiskās problēmas), apsvēršanas vērti ir pāris viedokļi, no kuriem dominējošais ir fakts, ka pēc būtības Dakāra ir franču bizness, un franči savā koloniālajā uzpūtībā pat nemēģināja normāli kārtot lietas ar mauritāņu vietvalžiem. Mauritānija jau izsenis bija rallijreida problēmzona, un tagad augonis ir plīsis. Pacēlās diskusijas par Dakāras rallijreida nākotni kā tādu, taču tas jau ir cits stāsts.

Savukārt svētdien TV kaste rādīja diezgan ciešamu filmu par dzelteniem imperatoriem un viņu menedžmenta stilu. Īsumā: dažiem šis stils nebija pieņemams, un tad šie savāca laikam 10 000 karotāju, lai imperatoru noliktu pie vietas, turklāt tieši krizantēmu naktī. Nolikšana pie vietas neizdevās, rezultātā tika aizvākti nedaudz vairāk nekā 10 tūkstoši līķu, aizskalotas asinis, sastiepti jauni krizantēmu podi un... svinēšana turpinājās.

Sīks pilsoņu kariņš un desmit tūkstoši līķu nespēja aizkavēt imperatora svētkus. Taču četri neveiksmīgi tūristi spēj noraut Dakāras sacīksti. Atšķirīgas vērtības dažādās pasaulēs.