"Salacgrīva, otrās mājas" atmiņas...
Ziniet, ziemā izmēģiniet... iekāpiet Rīgā mašīnā vai autobusā(busā nosēdieties kkur aizmugurē), aizvērtiem logiem aizbrauciet līdz Salacgrīvai... saprotams bez apstāšanās zvejniekciemā lai nopirktu gardās kūpinātās zivtinjas... iebraucot S-grīvā pirms tilta nogriezieties pa labi(ja braucat ar mašinu protams:) ...
... aizbrauciet apmēram līdz alejas vidum... apstājieties... Izslēdziet motoru... Izslēdziet mūziku... atveriet durvis, izkāpiet... un paejieties mazliet uz priekšu pa aleju kājām... ieelpojiet dziļi... apreibst galva no nepierasti tīrā gaisa kas tur valda, ko nespēj sabojāt pat baļķvedējs kurš patrauc nemierīgs garām... tik nenormāli tīrais, spirdzinošais gaiss, tik nepierasts rūdītam rīdziniekam, kurš pieradis pie Lielpilsētas smoga, tabakas dūmiem... pieradis skaidrās ziemas naktīs redzeet melnu debesi un dzirdēt auto rūkoņu...
Naktī salacgrīvā, ziemā... ejot uz 12 kilometrus no pilsētas attālo vectēva saimniecību... pacēlis galvu pret zvaigznēm, kuras Rīgā tādā daudzumā nekad neredzēsi... baudot neatkārtojamo dabas skaistumu, apsnigušos pakalnus, nosirmojušās eglītes, brīnišķi zvaigžņoto debess jumtu... pats nemanot esi pagājis garām ceļa līkumam un iebridis kupenā... :) Un ziniet nav lamuvārdu gūzmas, kas nolādētu kupenu... nosalušās rokas pastiepjās pretim sniega kalnam, pagrābj dedzinoši auksto sniegu... tiek saviļāta neveikla sniega piciņa, kura nākamajā brīdī, jau pusizjukusi, nopurina kādai eglitei mirdzošo, balto sniega sedziņu... Līdz mājām vairs tikai dažu minūšu gājiens... ierodos pagalmā pie mājas... Nakts klusumu pāršķeļ Lāča rejas (Suņa vārds)... Omai caurs miegs... tiek iedegta gaisma, atverās ārdurvis... Oma šokā: "Kur ta tu, nakts melnumā! Dullais, ārprāts, cimdi ar slapji, kur cepure? Kko ieēst nevēlies? augšistabā gulta jau uzklāta, opis liidz melnai naktij kurināja krāsni tevi gaidot..." ... no vakariņām atsakos... pārāk saguris esmu no pastaigas... uzkāpju pa tēva gatavotajām koka trepēm... ieeju bēniņistabiņā... noģērbjos... ielienu mazliet vēsajā gultā... no mūrīša staro miedziņu uzdzenošs siltums... aizveru actiņas...
PĀRĒJĀS BILDES ŠIM RAKSTAM
Anonymous | 11:21 01.01.2008 | Atbildēt uz komentāru |
Pat nav ko piebilst...
Tā mēdz būt,un labi ka mēdz...
Anonymous | 19:32 01.01.2008 | Atbildēt uz komentāru |
Es ari agrak netalu tur dzivoju faktiski berniibu lidz 6iem gadiem... tie bija labi laiki. Patikamas atminjas... citreiz vakara ar mammu vel parunajam! ehh...
Vel klausoties Gary Jules-Mad World un lasit sho rakstu baigi ideali!
intrudery | 20:21 01.01.2008 | Atbildēt uz komentāru |
Patīkami, ka jums patīk :)
Puucinsh | 01:50 02.01.2008 | Atbildēt uz komentāru |
Shodien pat veel biju salacgriivaa, praktiski tikko, taads klusums un miers, apstaajos salacgriivaa lai uzvaniitu chomam - necelj, laikam gulj kaa jau visa salacgriiva peec veetrainaas Jaunaa gada sagaidiishanas :D tagad atkal Riigaa, pie taa ko rakstiiji - mashiiinas utt ... Ir gadiijushaas liidziigas pastaigas un taas ir taa veertas ja arii esi paarsalis vai izmircis ...
karamellle | 10:17 02.01.2008 | Atbildēt uz komentāru |
intrudery --> heei .. veel viens kas bijis salacgriivaa .. es jau saakumaa domaaju, mosh arii bijaam kopaa, bet laikam nee .. pavadiiju vienu dienu pirms vecgada ar superigiem cilveekiem superiigaa vietaa, ko naktii pat nepamaniiju, bet plkst 8:30 ejot uz autobusu pa nelielu miglinju, redzot veel skaidri meenesi un izbaudot tik patiikami dzestro gaisu, ar diviem draugiem pavadot 30min lai nonaaktu liidz autostacijai. Miilu shaadas pastaigas :)
intrudery | 11:11 01.01.2008 | Atbildēt uz komentāru |
Šis ir kāds vēls ziemas vakars, kad es veel dzīvojos pa salacu... atgriezos no kārtējā weekenda reida pa rīgu :) riktīgi notusējies... ar pēdējo autobusu braucu uz Salacgrīvu... no tās vietas kur tagad pilsētiņas centrā statoils nācās iet kājām aptuveni 12 km līdz mājām... tik vēlu nekāds transports uz to galu nebrauc... tas bija aptiuveni ap 23.00 ... stopētāju tik vēlu vietējie čalīši ar neņēma... zin kā, čikita blakus, ko ta vēl ņems kkādu nepazīstamu puisi... :) žēl, ka daļa cilvēku neaizdomājas kā ir... kā ir kājām tipināt nakts melnumā pie kam, ziemā, kad aukstums kniebj... :( ...kad esi noluņojies un neesi paspējis uz pēdējo busu :) ...
...bet reizeem ir jauki vienkārši kājām pastaigāties... var pamanīt daudz un dažādus sīkumiņus kurus ar autobusu vai mašīnu braucot tu vienkārši nepamani...