atpakaļ

gribās pa jaunam izdzīvot pirmatklāsmes izjūtas.. to prieku vilšanos cerības nogurumu iepazīšanās svaigumu pārdomas kašķus uzticēšanos laimīgus mirkļus ...

pieķeršanos atmiņas pārveidošanu nepatikas noklusēšanu justies atkal mazai un nepieredzējušai tai konkrētajā pasaulē sava veida aprobežotību un lielāku īstenībā krietni lielāku uzticēšanos citiem daudz ko kā nekad vairs nebūs gribās visu atpakaļ švaļošanu kopību neziņu par nākotni bezbailību un paļaušanos uz sevi un apkārtējiem nelielu muļķību bērnišķības tādu pašu joku ko domā atcerēties vienmēr bet aizmirsti jau pēc pāris dienām labi mēnešiem gaidas ilgas pārdomas interesi damn visu visu bezrūpību :)) bet tas varētu būt vienīgi amnēzijas gadījumā iespējams arī bet tad nez kam būtu jānotiek.