Atzīšanās visiem un nevienam.
Par brīnišķīgu negadījumu un sajūtām.
Ieviļāt sapņus sniega kupenās mīkstās.
Bāzt sniegu Tev aiz apkakles.
Agrus rītus atrast un nenozaudēt.
Rasai pilienus atņemt.
Ieaijāt Tevi klusiņām
Un naktīs zagt zvaigznes.
Viss lieki.
Nāc, labāk vienkārši būsim.
Vairāk neko.
+ ideālais variants, ja fonā skan: Gregory And The Hawk - Boats And Birds vai Mikuss Frišfelds - Up In The Clouds.
PĀRĒJĀS BILDES ŠIM RAKSTAM
dadidasa | 21:40 03.12.2007 | Atbildēt uz komentāru |
Aha, nelaimīgas sirdis ir aktuālāka tēma.
AliseKOko | 20:19 04.12.2007 | Atbildēt uz komentāru |
sirdij nepaveleesi,te vinja sasalst,te straujaak pukst,te atkal paliek tuksha un tu skaties tikai uz galjas blakji...
Cilvekiem ir tendence vairak ieverot - nekaa +
no ka tad radies teiciens,ka vispatiesākā māksla rodas sapēs! heh... un ta vinjs ir,vismaz par sevi varu galvot :]
burkans | 20:32 03.12.2007 | Atbildēt uz komentāru |
Ūūū, beidzot arī kāds optimistiskāks pants par šo tēmu, citādi par salauztām un sasalušām sirdīm vien lasu...