Dzīves apgrieztā proporcionalitāte

Uz galda puspavērta gulēja Bībele, grāmatzīme atradās Mateja Evanģēlija ceturtajā lapā no beigām. Blakus Bībelei – pustukša degvīna pudele. Nav nesavienojamu lietu. Ir 21. gadsimts, nav arī neiespējamu lietu.

Vina gulēja uz grīdas un ar pirkstgaliem centās kāpt augšup pa koši sarkano, tapetēmaplīmēto sienu. – Viens, divi, trīs un tu esi brīvs. Kāpēc es neesmu? Viens, divi, trīs! Kāpēc nekas nenotiek? -

Uz galda puspavērta gulēja Bībele, grāmatzīme atradās Mateja Evanģēlija ceturtajā lapā no beigām. Blakus Bībelei – pustukša degvīna pudele. Nav nesavienojamu lietu. Ir 21. gadsimts, nav arī neiespējamu lietu.

Tie ir tikai 10 Dieva baušļi, kurus ievērojot, dzīvei būtu jāgaršo pēc rupjmaizes, pēc medusmaizes tā garšotu, kad tie tiktu pārkāpti. Desmit it nemaz nav daudz, tas ir nieks, ja vien tās nav sekundes, kuras tu nokavē, kad aiziet pa sliedēm pēdējais vilciens uz mājām.

Viens, divi, trīs! Viens, divi trīs! Pie velna! Kur ir mana brīvība? Kur ir mana laime? – muļķīgais skaitāmpants no bērnības. Pirksti ar vien centās tikt tālāk kā jau reiz bija tikuši. Neviens nekad nebija ticis brīvība, cenzdamies iet 90 grādu leņķī, tā pat muguru nav iespējams pagriezt, jebkurā gadījumā nepieciešami 180. ... 180 grādi.

Es neesmu dzīves filozofs un necenšo par tādu kļūt, bet dzīves vājā disciplīna piespiež domāt par kaut ko vairāk kā lineāro termisko izplešanos un amorfām vielām. Īpaši vīlos, kad uzzināju, ka ūdens vārās arī pie 40 grādiem pēc Celsija, ja vien spiediens samazināts ļoti un ūdens trauks ieslēgts kupolā.

Es neesmu Mazais princis, nedz kaija vārdā Džonatans Livingstons, man pat šodien nav dzimšanas diena.

Cilvēki aizviens grib būt un izliekties par labākiem kā viņi patiesībā ir, tas ir gluži kā cēls mērķis – parādīt savas izlikšānās spējas. Nekad nebiju iedomājusies, kāpēc cilvēki staigā ar kājām, bet gudras domas prāto ar galvu, laikam tā patiesi klaja zinātne, jo neviens nekad nav staigājis uz galvas, tas rada ļoti lielas problēmas ar līdzsvaru un pēdās, ak jā pēdās, tur nav ne miņas no smadzenēm un to daivām, ne no epifīzes, ne hipofīzes.

Viņa uzkāpa pa sienu par 7 milimetriem augstāk kā jebkad agrāk, pietuvinājums viņas sapnim un ideālam, arī griesti vairs nebija tālu, 1 metrs 34 centimetri un 9 milimetri jau bija noieti, bija palikuši 2 metri 84 centimetri un 1 milimetrs. Bet ar galvu, ak ar galvu, tie griesti būtu bijuši daudz reiz tuvāk un ideāli tikpat reiz mazāki. Dzīves apgrieztā proporcionalitāte.