ledus2- jeb uz kraujas ledus laukā

Esmu redzējusi viņu kādas reizes astoņas.
Sapnī.

Sasprēgājušie lūpu kaktiņi un rievē saraukta piere. Matu cirtas, kas teju teju pieskarsies viņa skropstu galiņiem.
Cilvēki saka, ka viņam esot arī mazas un neizteiksmīgas acis.
Viņi tās ievēro!
Viss ir kluss un mierīgs, kā tikko apsnidzis ledus. Mana ārišķīgi pelēkā dzīve rit zem tā. Viss trauslākais jau sen kā izkusis. Puķupodi un sakaltušās lūpu krāsas.
Un kad manas basās kājas ir jau pavisam nosalušas, viņš tās nevērīgi un bez steigas cenšas sasildīt. Es zinu, viņu kaitina mans stindzinoši aukstais skatiens. Viņš to mēģina aizsegt ar savu bērnišķīgi naivo smaidu.
Uz acīm.
Nepiedodams un vientuļš gļēvums.
Vai zini, ka pingvīni arī lido? Lido!
Tikai zem ledus.
Ledus......