Gruveši.

Esmu bez staigāšanas.Un es apbrīnoju,kad atrodoties pilsētā,kas mani nesaista,es stāvot pieliecos pie zemes un lēnām uz savas ādas un kauliem lieku šīs pilsētas gruvešus virsū.

Un brīnos.Un meklēju savu veco es.Vai katrs esam kā gruvešu kaudze?

Esmu bez meklējumiem un gars,kas būtu to neatradis,tad labāk to nenodod un vairs negaidīt.