konservs

tas bija vēl tad, kad biju students un stulbs. vēl pie visa patika brīvos brīžos ielocīt pa kādam gardmes piesātinātam konservam.. uz viena tāda, kā šodien atceros bij bilde ar divām vīna glāzēm, centrā drusku konservs un salāts. kā teikt - viss iekļauts.

tas bija vienā sestdienā, kad dienesta viesnīca tāda patukša - tikai es un mož vēl pa kādam. to varēja noteikt pēc muzāriņa atskaņotājiem, kuri šur-tur kaut ko pie sevis klusi dudināja. tad man sagribējās nezko ēst, jo tas taču tikai normāli. skatos ledusskapī - o! konservs! ātri un ērti, es pie sevis nodomāju. vells bet gribās kaut ko siltu, un tādā garā. kāpēc gan man konseru neuzsildīt, un kurš gan to var liegt? tad es esmu virtuvē pagriežu vienu no tiem ripuļiem, un lieku sildīties savu cienastu.
šķiet, ka kādam zvana mobīlais, nu b_ecss, tas tak mans, un skrienu, jo galīgi nekārojās visu to ķēpu ar atzvanīšanu un tā tālāk. tas tak jurķiks, ar kuru tad arī gari un plaši pārspriežam visas lietas, jo viņam darba mobīlais un plaša sirds.
-labi, tad davai jurķik, ta jau saskriesies un ta jau, nu davai, šito pasaku un eju uz virtuvi.
skatos, kurš!?, konserva nav, bļin tikai tukša bundža, nu vells, un viss apkārt konservains un uz griestiem cipa tāds skats, kad kāds būtu izdarījis pašnāvību, šaunamo ieliekot sev mutē un tādā garā.
-nu vells, es čortojos, par šito skādi, un pavisam klusiņām aizlavos atpakaļ uz savu istabu, neēdis..