Tas ir pavisam blakus

Tas ir pavisam blakus. Tās autentiskās lauku mājas, kur tā dažreiz gribas aizbrukt. Pilnas ar dzīvi, pilnas ar dzīvniekiem un tām labsirdīgajām tantiņām, kas svešinieku ne tikai neizdzīs no sava īpašuma, bet arī paādīs visu-visu un uzcienās ar saldo tēju.

Tieši tā! Šīs mājas ir pavisam blakus no betona monstru sakopojuma, ko mēs saucam par mikrorajoniem. Kāds kilometrs - pusotrs no zolitūdes un es esmu tādos laukos.... Apstājos pie vienas mājas, vēroju vistas, kuras es, pilsētas bērns pēdējo reizi redzēju gadus 5 apakaļ. Izgāja tantiņa "a ko jūs te darat? Zemi mēriet?" Nē tač! Baudu lauku dzīvi kilometrā no civilizācijas! Ar fotoapparātu. Pat kaķi tur ir ne tādi kā rajonos - tie īstie cīnītāji. Ar saplēstu ausi, saskrampētu seju un gurdu skatienu "tie pilsētnieki neko nesaprot no izdzīvošanas"... Un tiešām. Ītin nemaz es nesaprotu.