šīs nakts nedarbi

..rudzulaukā atstātas saulītes, un uz mani dikti dusmojās..

kāds kaut ko teica par maniem sapņiem, nu tad lūdzu.. drošvien tavegīla, un domu jucekļa iespaidā tāds atkal bija. :)
es nezinu kādā sakarā, bet man bija sarkana porša (vai kā tur tas vārds rakstās...) :D viņa sākumā bija maza smaga rotaļu mašīnīte, tad parāvu aiz striķīša un tā izritinājās kā piepūšamais matracis, tad vajadzēja piepūst un lūk! liela jauna skaista un sarkana porša... :D es laikam kādus 3 cilvēkus nogrūdu no deviņstāvenes jumta, jo viņi redzēja kā es piepūšu mašīnu. viena bija kkāda blonda karsējmeitene, un nezkāpēc viņa krītot no mājas sākumā bija stresaina, bet pēctam sāka dziedāt, dejot un krist ļoti lēni bet sasodīti ilgi.... O_x bet, mērķis bija aizbraukt uz laukiem un vienam čalim izbraukt visu rudzu lauku... sacīts darīts.. :D rudzulaukā atstātas saulītes, un uz mani dikti dusmojās. čalis raudādams paņēma bļitkotāju ledusurbi un gāja urbt jaunas bedrītes, lai pajaunu kko stādītu.. O_x nesapratu.... bet nu labi.. . :D tur vel bija 3 pašas fantastiskākās rudens kļavas pasalē, ko es jelkad biju redzējusi. lapiņas tik gludas.. un tik dzeltenas... gan kokos gan uz zemes.. maigs vējiņš starp tām dancoja.. un kad es tur starp viņām nostājos es biju kā apburta.. stāvēju un raudāju.... nevarēju īsti saprast.. manuprāt tās bija skumjas.. jā.. jo es dikti nožēloju visuko ko biju nodarijusi citiem cilvēkiem.. draugiem, radiem.. paziņām.. un pat svešiniekiem. pēkšņi saradās cilvēki, un man bija jāapvalda savas asaras... sanāca. man pienāca klāt mamma un teica - gan jau.... pēctam omīte no mugurpuses saņēma manu plecu, nobučoja uz galvas un teica - kāds ir atnācis. es nesapratu kas notiek. pagriezos un tur kāds stāvēja. es tagad točna vairs nezinu kas. tikpat labi tas varēja būt cilvēks, kaplis vai akmens, bet es zinu ka tad mani pārņēma miers, man pasniedza fotoalbumu ar uzlīmītēm un kaltētiem nospiestiem ziediņiem, pasniedza pretī roku un teica - ejam, tie cilvēki tevi sapratīs, tu vari sevi attaisnot, bet tagad, nāksi ar mani uz balli. O_x wtf :D nu labi... mēs gājām, sapucējušies un tur bija vēl arī kkādas meitenes... kaut kādi ārzemnieki.... kkas svešš bet taipatlaikā viss itkā savējais... tikai no cita rakursa. blabla bla.. kkāds tukšums atmiņā... un pēkšņi mēs braucam pie manas draudzenes kurai ir divas mazas meitiņas, dīvains dzīvoklis.. kurš ir pilnīgi tukš, mazas istabas un katrā istabā 1-4 antīkas mēbeles.. padomju laiku paklāji un tapetes... mani pacienāja ar vīnogām... sākumā nelaida iekšā.. mani atstāja aiz durvīm.. bet tad iznāca viena mazā meitenīte, paņēma mani pie rokas un ieveda iekšā pa otrām durvīm. dusmīgi skatieni.... bet tad kaut kas notika,... es nezinu kas, un visi atkal bija jauki un mīļi... iezvanījās durvju zvans. es eju atvērt durvis un tur atkal bija tā dīvainā parādība ar ko gāju uz balli... tad es pamodos no tā ka sīkā džesija(suņuks) sāka laizīt man roku .... :D