eseja skolai - Kas man rūp?

Kas man rūp? Tas šķiet diezgan intīms jautājums, jo vispār ir grūti visu dzīvi un pasauli iedalīt tajā, kas rūp vairāk un kas mazāk, it sevišķi, ja esi jauns, traks, varbūt kaut ko pieredzējis, taču riskēt gribošs.

Mēģinu sev ieskaidrot - pirmajā vietā mācīties, mācīties! Nekā...Mani vairāk rūp tas, vai tieku mīlēta un vai manai mīlestībai kāds atbild. Tā ir mana un īstenībā vairuma cilvēku rūpe. Man pirmajā vietā vienmēr bijušas cilvēciskās attiecības un jūtas, tai skaitā ģimene, kura gan mēdz palikt novārtā manas sadalītās uzmanības dēļ. Ar draugiem un cilvēkiem vispār attiecības vienmēr uzturu labvēlīgā gultnē arī savas nākotnes dēļ.
Jā, mani rūp arī mana nākotne. Man rūp laiks. Cenšos it kā kaut ko plānot, taču plāniem uzticēties nedrīkst. Ne autobusa sarakstam, ne gramatikas likumiem, jo viss ir mainīgs un tev vienmēr jābūt gatavībā improvizēt. Cilvēks, kurš ir iestrēdzis laikā un plānos, nav brīvs.
Mani rūp arī mana brīvība. Es neteiktu, ka tas ir kāds jaunības maksimālisms vai alkas pēc visatļautības. Nē! Es tikai jūtu to, ka man ir vajadzīga telpa, manīgs ritms, mainīga sabiedrība, manīga nagu laka un iespēja vienā vakarā ēst dažādus salātus. Par manu pieaugušumu varētu liecināt tikai tas, ka man nav vēlme mainīt vienu mīlestību pret otru. To es saucu par briedumu.
Savā personībā vispār esmu cilvēks, kuru uztrauc gandrīz viss, kas man apkārt notiek. Vai to saukt par jūtīgumu? Jā, un vēl man rūp tas, lai es pastāvošajā sabiedrībā varētu būt tāda, kāda esmu. Citā ādā es ilgi neiztieku, jo man rūp atklātība. Meli mani nomāc. Cilvēciskajās attiecībās tas man ir otrs svarīgākais faktors. Pirmais – vispār patika vai mīlestība
Vēl man rūp sava un citu veselība, psihiskā. Man rūp tas, kas notiek ģimenēs, kādi izaug bērni, psihiski traucēti. Mani uztrauc tas, ka mainīt to nevaru, bet varbūt tikai nākotnē palīdzēt. Tāpēc esmu izvēlējusies tādu profesiju- psihoterapeits. Pašlaik man rūp jautājums – vai šī izvēle ir pareiza. Draugi saka – tu neesi ārsts. Vai tiešām meklēt kādu humanitārāku profesiju – interjerists, stilists? Jā, šis jautājums man rūp, jo man ir svarīgi arī tas, ko saka citi. Es ieklausos citu viedokļos. Parasti gan palieku pie savējā, bet, ja otrs cilvēks ir spējīgs man pierādīt mana viedokļa aplamību, es atzīstu kļūdu.
Rūp tas, ka daudziem nav sava viedokļa nevienā jautājumā un nemāk, un nevēlas to izteikt. Es cienu personības, kuras ir ar stāju. Manas draudzenes klasē – Ieva, Lizete, Kate - , viņām ir spēcīga stāja. Esam savā ziņā ļoti atšķirīgas, taču tādejādi vien otru papildinām un tas mani rūp, lai es attīstītos, lai man būtu no kā mācīties un ņemt piemēru. Tāpēc man rūp arī tas, ka dažkārt mani vecāki no manis var mācīties vairāk, kā es no viņiem, viņi gan ir labi vecāki, un zinu, ka daudzi mani apskauž par to, kāda esmu izaudzināta un kā esmu attīstījusies savā būtībā.
Tā arī jau tagad man rūp tas, kāda būs mana ģimene, kāds būs mans vīrs un bērni – vai es būšu laba māte. Man ir svarīga – rūp, manas dzīves pieredzes un zināšanu nodošana tālāk, arī Latvijas iedzīvotāju skaita palielināšana un sabiedrības izglītošana.
Es nedomāju un nemaz neceru, ka būšu tā, kas visu izmainīs, bet skaidri zinu, ka es centīšos savest kārtībā pati savu mazo valsti – dzīvi, mācības, ģimeni, draugus, jo viss sākas ar mums pašiem un nevienam nav tiesības iejaukties mūsu personiskās „valsts” iekšējā dzīvē.