tabļetkas

kuģis pamatīgi šūpo tādēļ nu jau kādu laiku dzīvoju uz tabļetkām, tās uztur mani pie dzīvības, liekot elpot un just, un es turos braši, rijot vienu pēc otras..

tā vien šķiet, ka mazi rūķīši, tādos baltos kiteļos izlec no tabletes un izdara savu netīro darbu, bet tu tikai staigā. man piemeties vadātājs, tas vadā mani apkārt un nu jau labu laiku netieku uz savu klāju. trepes, tad lifts, tad atkal trepes - viss tik līdzīgs un uz riņķi vien. tas lieku reizi pierāda to, ka zeme no tiesas ir apaļa. kāds pāris saskūpstas tik maigi un jutekliski - gluži kā filmās, tā lēnām un nedaudz sagriežot galvu, un man ar nezkāpēc sakārojas. mīlestība ir ceļojums un dzīve ir spēle.
-šahs un mats, es pasaku kādam koorišiņam, kurš tagad ir varen pārsteigts - pa kuru laiku! viņš tik rūpīgi un ilgi tika apsmadzeņojis katru gājienu.. ar tādiem domātājiem jāspēlē viegli un ar brīvu sirdi, tā ka nojūk pēdas. esmu ziedojis zirgu un tad arī torni, un tad tas notiek. kā zivij viegla ēsma.. tad griezīgs āķis, svins, pludiņš un spilgta gaisma..
-esi modrs, es pie sevis čukstu un atkal noriju vienu mazu, baltu ripiņu, liekot mazajiem draugiem kārtējo reizi nedaudz pasvīst.